Viedokļi E-Polā

Rubiks ir pārliecināts, ka cukura ražošana Latvijā jāatjauno

Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputāts Alfrēds Rubiks iesniedzis 21 labojumu regulā par lauksaimniecības politiku, kas saskaņoti ar Latvijas Zemkopības ministriju.

Kopumā ir iesniegti 1300 labojumi. "Esmu pagaidām izstudējis 249 iesniegtos priekšlikumus un starp tiem atradis četrus savējos," intervijā aģentūrai LETA teica Rubiks.

Jautājumā par tiešo maksājumu politikas izstrādāšanu Eiropas Savienībā (ES) Latvijas pozīcija ir panākt kaut cik vienlīdzīgu maksājumu noteikšanu zemniekiem. Taču Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) priekšsēdētājs Rubiks, kurš EP ir ievēlēts no "Saskaņas centra" saraksta un darbojas kā pastāvīgais deputāts Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, intervijā aģentūrai LETA apgalvoja, ka uzlabot Latvijas zemnieku stāvokli būs grūti, jo savulaik Latvijas valdības pārstāvji paši piekrituši tādam nevienlīdzīgam sadalījumam, tādējādi iedzenot Latvijas lauksaimniekus postā.

Viena no šā brīža aktuālākajām problēmām ir tiešo maksājumu politikas izstrādāšana laika posmam no 2013. līdz 2020. gadam. Eiropas Savienība ir deklarējusi, ka cīnās par vienādām konkurences iespējām, bet par kādu vienādu konkurenci var runāt, ja tiešie maksājumi Latvijas zemniekiem ir 3,5 reizes mazāki nekā Vācijā, sešas reizes mazāki nekā Grieķijā un reizes desmit mazāki nekā Beniluksa valstīs? Rubiks mēģinājis noskaidrot, kāpēc Latvijas lauksaimnieki ir nokļuvuši tik nevienlīdzīgā stāvoklī, bet Eiropas Komisijā viņam parādījuši dokumentus, kuros 2004. gada Latvijas valdības pārstāvji ir piekrituši tādam sadalījumam. Tagad tur neko nevar darīt, jo lai Latvijas zemniekiem maksātu vairāk, kādas citas ES valsts zemniekiem daļa maksājumu būtu jāatņem, bet neviens negrib atdot.

Patlaban EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā tiek apspriesti divi uzstādījumi. Viens nāk no Latvijas Zemkopības ministrijas, un to Rubiks prezentēja sanāksmēs Briselē. Tas paredz, ka nākamajā ES plānošanas periodā zemākais maksājums būtu 200 eiro (140,5 lati) par hektāru, kas ir 1,5 - 2 reizes vairāk nekā Latvijas zemnieki saņem patlaban, un augstākais - 300 eiro (210 lati) par hektāru, un starpību starp 200 eiro un 300 eiro varētu diferencēt atkarībā no valsts ģeogrāfiskā stāvokļa, zemes auglības, gaisa kvalitātes un citiem faktoriem. Šis ierosinājums, pēc Rubika teiktā, netiks pieņemts. Vismaz par to maz runājot.

Otrs apspriežamais variants paredz, ka zemākais tiešais maksājums būtu 75% no ES vidējā maksājuma, bet lielākais - 125%. Kurš priekšlikums uzvarēs, un vai kāds no tiem vispār tiks pieņemts - tas ir jautājums, teica Rubiks.

Rubiks uzskata, ka cukura ražošanas likvidēšana Latvijā bija ne tikai stulbums, bet, iespējams, pat noziedzīga ļaunprātība. Jēkabpils cukurfabrikā bija nopirkta jauna cukurbiešu pārstrādes iekārta, un to izlaupīja. Rubikam esot stāstīts, ka kādam ministram ieinteresētās personas pat izvirzījušas ultimātu: gribi būt ministrs, gādā, lai strādā tikai Jelgavas un Liepājas cukura rūpnīcas. Vēlāk Latvija uzķērās uz 53 miljonu eiro kompensācijas "konfektes" un slēdza un nojauca savas cukura ražotnes.

Rubika rīcībā ir Eiropas revīzijas palātas ziņojums, kurā tiek konstatēts, ka cukura ražošanas reforma nedeva cerētos rezultātus. Tika slēgtas apmēram 80 cukura rūpnīcas. Dalībvalstis pašas varēja izlemt, vai atteikties no cukura ražošanas un cik lielu atbalstu no kompensācijas piešķirt ražotājiem, vismaz 10% rezervējot audzētājiem un iekārtu piegādātājiem. ES piegādes tagad arvien vairāk ir atkarīgas no importa, bet jauni cukura izmantošanas veidi arvien vairāk palielina pieprasījumu. Patērētājiem cukurs nav kļuvis lētāks.

Latvijā cukura ražošanas iznīcināšanas atbalsta maksājumu saņēmušas 219 zemnieku saimniecības, 32 SIA, 73 fiziskas personas, divi kooperatīvi un divas akciju sabiedrības. Bauskas rajonā kompensācijas saņēma 111 subjekti, Jelgavas rajonā - 116, Dobeles rajonā - 73, Tukuma rajonā - pieci subjekti. No šīm kompensācijām lauku pašvaldībām ceļu uzturēšanai 2009.gadā tika izmaksāti 500 000 latu. 2010.gada janvārī sākās viena miljona latu izmaksa Jelgavas un Liepājas pilsētu pašvaldībām vides faktoru uzlabošanai. Tāpēc Rubiks ir pārliecināts, ka cukura ražošana Latvijā ir jāatjauno un daļu produkcijas varētu eksportēt uz trešajām valstīm - piemēram - Azerbaidžanā un Kazahstānā naudas ir tik daudz, ka nav kur likt, bet cukurbietes tur neaug, skaidroja Rubiks.

Visu interviju ar Alfrēdu Rubiku var lasīt nozare.lv sadaļā "Intervijas".