Viedokļi E-Polā

Zvejnieki sašutuši par EK priekšlikumiem zivju nozvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī

Latvijas Zivsaimniecības asociācijas vadītājs Inārijs Voits 29. septembra intervijā Latvijas Radio veltīja asu kritiku Latvijas zinātniekiem - biologiem -, balstoties uz kuru prognozēm un aprēķiniem  Eiropas Komisijas (EK) izstrādājusi savus priekšlikumus, kā arī brīdināja, ka EK ieceru īstenošanas gadījumā turpināsies Latvijas zvejas kuģu sagriešana metāllūžņos un zivis kļūs dārgākas.

"Šis ir pirmais gads, kad tik briesmīgus samazinājumus paredz EK," sacīja Voits.

Jau šogad par 22% tika samazināts brētliņu nozvejas apjoms, bet nākamgad to plānots samazināt vēl par 26%. "Mums faktiski puse flotes, kas zvejo brētliņas, ir lieka," norādīja Zivsaimniecības asociācijas vadītājs, piebilstot, ka EK priekšlikumi būtiski ietekmēs 41% no Latvijas zvejas flotes.

Būtisks samazinājums plānots arī citām zivīm - reņģēm Baltijas jūrā par 33%, bet Rīgas jūras līcī par 21%, lašiem - par 87% utt.

Voits uzskata, ka EK ar savu priekšlikumu "iebraukusi diezgan dziļā bedrē". Baltijas jūrā cenšas nepieļaut to, kas jau noticis Vidusjūrā un Ziemeļu jūrā, kur atsevišķas zivis pārzvejotas pat par 400%. Plānots līdz 2015. gadam mainīt metodiku un noteikt zivju apjomu, kas jāsaglabā, un jau no tā rēķināt nozvejas kvotas.

Asu kritiku Zivsaimniecības asociācijas vadītājs veltīja Latvijas zinātniekiem - biologiem. Tieši uz viņu sniegtajiem aprēķiniem balstās EK, izstrādājot savus priekšlikumus par nozveju kvotām. Voits daudzkārt runājis ar zinātniekiem un prasījis, vai viņi saprot savu darbību negatīvo ietekmi uz zivsaimniecības nozari. Saņemti skaidrojumi, ka zinātniekiem lūgts izstrādāt piesardzīgas prognozes.

"Latvijas zinātnieki grauj Latvijas zivsaimniecību. (..) Ņaudoša attieksme un skaidrojumi mani neapmierina. Un es visos līmeņos saku, ka tādi zinātnieki mums nav vajadzīgi," sacīja Voits.

Viņš arī apstiprināja, ka zivju cenas varētu pieaugt, norādot, ka zivsaimniekiem jāturpina attīstīties un jāatjauno flote, kas jau desmit gadus neesot papildināta ar pavisam jauniem kuģiem.

Voits uzsvēra, ka zivsaimniecība ir būtiska nozare Latvijai - eksports sasniedzis "fantastisku līmeni", proti, uz vienu zvejnieku gadā vidēji tiek eksportēta produkcija par 56 000 latu, kamēr kopumā vidējais izstrādes līmenis tautsaimniecībā ir mazāk nekā 17 000 latu uz darbinieku.

Latvijas zvejnieki turpina attīstīties, iegādājoties jaunas iekārtas, piemēram, izotermiskos konteinerus. Pat ja notiks sliktākais scenārijs un EK īstenos savus sākotnējos priekšlikumus, Latvijas zivsaimnieki turpinās darbu un palielinās produkcijas pievienoto vērtību, nozvejotās zivis papildus apstrādājot. Tas nozīmēs, ka problēmas radīsies zivju pārstrādes uzņēmumiem un, kā prognozē Voits, šprotu ražotāju skaits varētu samazināties līdz 5-6.

15. septembrī EK iesniedza priekšlikumu par 2012. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā, kas paredz palielināt kopējo pieļaujamo nozveju mencu un reņģu krājumiem, bet samazināt lašu, brētliņu un jūras zeltplekstu nozveju, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā informācijas sekretārs Kaspars Kreics.

Pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, EK ierosina palielināt kopējo pieļaujamo nozveju abiem Baltijas jūras mencas krājumiem, kā arī diviem reņģu krājumiem - rietumu un Botnijas līča krājumam. Ņemot vērā pārējo krājumu, jo sevišķi laša, noplicināto stāvokli, nozveja no tiem ir jāsamazina. Līdz ar to tiek rosināts samazināt arī brētliņu un zeltplekstes nozvejas apjomu.

EK turklāt ierosina jūrā pavadāmo dienu skaitu zvejas kuģiem saglabāt iepriekšējam gadam noteiktajā līmenī. Priekšlikuma virsmērķis ir, ievērojot zinātniskos ieteikumus, panākt, lai zvejniecība Baltijas jūrā būtu ilgtspējīga gan no vides, gan no ekonomiskā skatpunkta.

"Ar šo priekšlikumu tiek gādāts par Baltijas jūras zivju krājumu saglabāšanu šodien un turpmākajām paaudzēm. Mūsu mērķis ir nodrošināt šo resursu atbildīgu pārvaldību saskaņā ar nozares reformas principiem. Īstenojot iecerēto un sasniedzot maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, mūsu nozare iegūs ne tikai veselīgākus zivju krājumus, bet arī lielākus ienākumus un vairāk darbavietu," akcentē jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki.

EK priekšlikums ir saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem, ko sniegusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja un Starptautiskā Jūras pētniecības padome. Priekšlikums ir apspriests ar Baltijas jūras reģionālo konsultatīvo padomi, par pamatu ņemot maijā sagatavoto EK konsultatīvo dokumentu.

Priekšlikumu oktobrī Eiropas Savienības Zivsaimniecības padomē apspriedīs dalībvalstu ministri.

EK rosina palielināt Baltijas jūras mencu nozveju par 15% austrumu krājumam (līdz 67 850 tonnu apjomam) un par 13% rietumu krājumam (līdz 21 300 tonnu apjomam). Šāds palielinājums ir iespējams tāpēc, ka mencas krājumu ilgtermiņa pārvaldības plāns, kuru īsteno kopš 2008.gada, ir palīdzējis samazināt zvejas radīto noslodzi līdz ilgtspējīgam līmenim un devis krājumiem laiku atjaunoties.

Tiek ieteikts arī palielināt reņģu rietumu krājuma nozveju gandrīz par trešdaļu (līdz 20 900 tonnu apjomam) un nedaudz - par 2% - palielināt Botnijas līča reņģu nozveju (līdz 106 000 tonnu apjomam). Toties centrālais un Rīgas jūras līča reņģu krājums vēl nav pietiekami atguvies, tāpēc EK ierosina šiem diviem krājumiem zveju samazināt attiecīgi par 33% un 21%.

Lai laša populācijas spētu atgūties un sasniegt ilgtspējīgu līmeni, tiek aicināts par gandrīz 80% samazināt kopējo pieļaujamo nozveju centrālajā baseinā un par gandrīz 30% - Somu līča krājuma nozveju. Ierosinātais samazinājums ir saskaņā ar saņemtajiem zinātniskajiem ieteikumiem. Baltijas jūras laša pārvaldības plāns, kuru EK rosināja 2011.gada 12.augustā, vieš cerības uz šī krājuma stāvokļa uzlabošanos.

EK ierosina samazināt brētliņu nozveju par 26% jeb līdz 213 110 tonnu apjomam.

Zinātnisko datu par jūras zeltplekstu krājuma apjomu nav. Tā kā nav nosakāms, kāda apjoma nozveja būtu ilgtspējīga, tik ilgi, līdz būs iespējams iegūt vairāk datu un noteikt pienācīgu nozvejas apjomu, EK ir nolēmusi ievērot piesardzīgu pieeju un ierosināt kopējo pieļaujamo nozveju samazinājumu par 25%. Tas ir saskaņā ar iekšējo vienošanos par piesardzības principa ievērošanu.