Viedokļi E-Polā

Roze: Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vadītāja paziņojumi kaitē visai nozarei

Runājot par Eiropas Komisijas (EK) jaunākajiem priekšlikumiem zivju nozvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits rīkojas nekonstruktīvi un izdara pamatīgu lāča pakalpojumu visai nozarei (sk. rakstu http://www.agropols.lv/?menu=24&newsid=95012), "Rietumu Radio" sacīja bijušais zemkopības ministrs, Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma "Kolumbija" projektu vadītājs Mārtiņš Roze.

Viņš uzskata, ka asociācija pašlaik apzināti savā starpā sarīda zvejniekus un zivju pārstrādātājus, kā arī izsaka nepamatotus pārmetumus Latvijas zinātniekiem, kas atzinuši, ka brētliņu un reņģu krājumi Baltijas jūrā samazinās.

"Vainīgā meklēšana tuvākajā apkārtnē mums pārstrādātājiem un arī zvejniekiem ir lāča pakalpojums - sit savējos, lai pārējie baidītos. Arī pārmetumi Latvijas zinātniekiem ir ļoti nepamatoti. Tas ir tāpat kā nošaut vēstnesi, kurš atnesis ne pārāk patīkamu ziņu," spriež Roze.

Viņš norāda, ka ir jādomā, kā ar kopēju Latvijas pozīciju piedāvāt EK loģiskus priekšlikumus. "Ar histērisku bļaušanu, ka zvejnieki ies bojā, mēs neko nepamatosim. Ir jābūt skaitļiem, un tos mēs varam sniegt tikai, sadarbojoties ar zinātniekiem," uzskata bijušais ministrs.

Komentējot Voita izteikumus par to, ka, iespējams, būtu jāsāk jauna kuģu sagriešanas programma, Roze sacīja: "Ja paskatās, cik Voits ir cītīgi centies pats savus kuģus sagriezt, tad var secināt, ka viņam kuģu sagriešanas bizness šķiet izdevīgāks nekā zivju zvejošana un pārstrāde."

Cīņā par lielākām nozvejas kvotām daudz kas būs atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tostarp Latvijas, spējām pamatot savu viedokli, un, lai to izdarītu, ir nepieciešama sadarbība starp zvejniekiem, Zemkopības ministrijas ierēdņiem un zinātniekiem, uzskata  Mārtiņš Roze.

"Samazinājuma cipari, protams, ir ļoti nopietni. Taču, zinot, kā strādā EK, sagatavojot šos dokumentus, varu teikt, ka pirms lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmes vienmēr šie cipari bijuši briesmīgāki nekā pēc tās," uzskata Roze. Viņš atzīst, ka zivju krājumi samazinājušies un to apliecināšot arī "ikviens zvejnieks, kad runās godīgi".

"Nevaru piekrist, ka zivju samazinājums ir tik dramatisks, kā to paredz EK. Noteikti nē. Komisija ir uzklausījusi tikai vienu zinātnieku pusi, kuri apgalvo, ka ir mazāki reņģu un brētliņu krājumi. Bet viņi nav uzklausījuši otru pusi, kuri secinājuši, ka būtiski ir palielinājušies mencu krājumi, jo iepriekšējos gados ieviesti stingri šo zivju zvejas liegumi," norāda bijušais ministrs.

Viņš uzskata, ka mencu krājumi tagad ir atjaunojušies, tāpēc būtu laiks runāt par mencu nozvejas kvotu palielināšanu. Tādai vajadzētu būt arī Latvijas oficiālajai pozīcijai. "Mencas ir plēsīgas zivis, kas izēd brētliņas un reņģes un faktiski ir konkurentes mūsu zvejniekiem," savu viedokli pamato Roze.

Viņš norāda, ka sarunas ar EK un pārējām ES dalībvalstīm nebūs vieglas, - Latvijas sabiedrotie tajās varētu būt Lietuva un Igaunija.

"Zviedriem ir pilnīgi citi uzskati par to, kā būtu jāizmanto Baltijas jūras brētliņu krājumi. Nekādi labie sabiedrotie nebūs arī poļi - iepriekšējos gados viņiem bija ļoti nopietna mencu pārzveja, un, "pateicoties" poļiem, šogad ir piedāvāts dramatiski samazināt lašu nozveju," informēja Roze. Bijušais ministrs norāda, ka lielo lašu nozvejas samazinājumu EK pamato ar aprēķiniem, ka Polijā ir ļoti liela šo zivju nelegālā nozveja.

"Nelegālās nozvejas apjoms automātiski tiek novērtēts un pierēķināts pie kvotas samazinājuma. Tas ir absurds lēmums, un Latvijas pārstāvjiem uz to ir jāvērš uzmanība, jo nevar par nelegālo zveju sodīt legālos zvejniekus," uzskata Roze.

Ierobežojot lašu nozveju, šo zivju tirgū būtu vēl mazāk un nelegālā nozveja kļūtu vēl izdevīgāka. "ES dalībvalstīm un EK būtu jāmeklē iespējas, kā vairāk kontrolēt nelegālo zveju," sacīja Roze.

Inārijs Voits biznesa portālam "Nozare.lv" Rozes izteikumus novērtēja kā "histērisku runāšanu".

"Es nesaku, ka zvejnieki iet bojā. Tieši pretēji - zvejnieki iet kalnā, un esmu lepns par viņiem. Arī paziņojumi, ka esmu saņēmis naudu par sagrieztajiem kuģiem, ir pilnīgas muļķības. Ja agrāk Rozi cienīju, tagad esmu mainījis attieksmi," sacīja Voits, akcentējot, ka skandāla cēlonis ir ieildzis konflikts.

"Samilzusi problēma starp zvejniekiem un pārstrādātājiem, kuri ir sprukās ar izejvielu un vaino zvejniekus. Tas sākās jau Rozes kā ministra laikā, kad zivrūpnieki novilcināja samaksu par saņemtajām zivīm. Zvejnieki toreiz pat sūdzēja tiesā pārstrādes uzņēmumus. Kad sākām veidot savus savus zivju šķirošanas cehus Skultē, Ventspilī, Liepājā un nodibinājām ražotāju organizāciju, situācija krasi mainījās. Zvejnieki ir izejvielas saimnieki un var noteikt labu cenu. Tas griež kaulā šprotu ražotājiem, jo izejviela jāpērk par Eiropas cenām, turklāt, ja kvotas samazināsies, cenas vēl pieaugs. Tāpēc ražotāji sākuši cīnīties, lai varētu dancināt zvejniekus pēc sava prāta, bet tas neies cauri," sacīja Voits.