Viedokļi E-Polā

Straujuma: Lai panāktu tiešo maksājumu izlīdzinājumu, būs jāapvieno gan ministriju centieni, gan nevalstiskās organizācijas

AgroPols
31.10.2011

Biznesa portāls „Nozare.lv"publicējis interviju ar jaunās Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdības zemkopības ministri Laimdotu Straujumu. Tajā jaunā ministre norāda, ka viņas prioritāte būs cīņa par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem pēc 2013. gada, un to plānots izcīnīt sadarbībā ar nozaru nevalstiskajām organizācijām. Prioritāšu vidū ir arī zemes iegādes kreditēšanas programmas ieviešana lauksaimnieciskajai ražošanai.

Lai panāktu tiešo maksājumu izlīdzinājumu, būs jāapvieno gan ministriju centieni, gan nevalstiskās organizācijas, uzskata Straujuma: „Cīņā par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem pēc 2013. gada turpināsim cieši sadarboties ar Ārlietu un Finanšu ministriju, Saeimas un Eiropas Parlamenta deputātiem, ZM atašejiem un Latvijas vēstniekiem, kā arī pārējo Baltijas valstu lauksaimniecības ministriem. Esam gandarīti par Valsts prezidenta [Andra Bērziņa] un Ministru prezidenta [Valda Dombrovska] atbalstu Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvībā, kas jau pats par sevi ir ļoti nozīmīgs lobijs augstāko Briseles amatpersonu vidū.
Vienlaikus nav izslēgta arī otra iespēja un tieši patlaban apspriežam, kā Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvībai piesaistīt lobiju no nevalstiskā sektora.
Šajā sakarā gribu akcentēt, ka viens no maniem mērķiem ir ciešākas sadarbības veidošana ar cilvēkiem laukos. Pēc iespējas biežāk došos uz zemnieku saimniecībām un uzklausīšu, vai ministrijas politika reāli dzīvē darbojas un ko vajadzētu mainīt regulās un noteikumos, lai mazinātu birokrātisko slogu.”

Ministre noraidīja lauksaimnieku organizāciju izteiktos pārmetumus, ka laikā, kad viņa bija ZM valsts sekretāre, ministrija sniegusi neobjektīvu informāciju par situāciju nozarē, kuras dēļ Latvijai pienākas zemākie tiešie maksājumi.

"Pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kad tika aprēķināts tiešo maksājumu apjoms Latvijai, Eiropas Komisija ņēma vērā oficiālos statistikas datus no Centrālās statistikas pārvaldes. Tāda pati pieeja bija arī citās esošajās un topošajās dalībvalstīs," sacīja ministre.

Straujuma turpinās risināt lauku zemju kreditēšanas jautājumu: „Kā zemkopības ministre vērsīšos pie kolēģiem valdībā un Saeimā, lai spētu atrast līdzekļus zemes kreditēšanas programmas izveidei.
Tā būs paredzēta, lai cilvēki, kas vēlas paplašināt savu lauksaimniecisko darbību vai sākt to, varētu bankās iegūt kredītus zemes iegādei ar kredīta atmaksas termiņu no 20 līdz 30 gadiem un zemām procentu likmēm. Šāds kredīts lauksaimniekiem tiktu izsniegts ar nosacījumu, ka zeme tiek pirkta un izmantota tikai lauksaimnieciskajai ražošanai.” Viņa gan nevarēja pateikt, kad programma varētu sākt darboties.
Uz jautājumu „Vai Latvijas laukos jāatbalsta lielās vai mazās un vidējās saimniecības”, Straujuma atbildēja: „Saimniecību pārstrukturizēšanai mazo saimniecību īpašniekiem būs iespēja saņemt savas darbības efektivitātes uzlabošanai un restrukturizācijai ap 2,5 miljonu latu lielu finansējumu, kas būs pieejams pasākumā "Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai".
Projektu pieņemšana šim pasākumam Lauku atbalsta dienestā notiks no šā gada 21. novembra līdz 21. decembrim LAD Ziemeļaustrumu, Austrumlatgales un Dienvidlatgales reģionālo pārvalžu teritorijā, tādēļ aicinu lauksaimniekus būt aktīviem.
Gribu akcentēt, ka patlaban viens no krīzes ekonomikas vilcējspēkiem ir lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas nozares, kur ir daudz konkurētspējīgu ražotāju. Redzu nepieciešamību veicināt ražojošās nozares attīstību, ceļot efektivitāti un produktivitāti, paplašinot eksportu. Tajā pašā laikā dažādu nozaru un dažāda lieluma uzņēmumiem un saimniecībām būs vieta Latvijas lauku ekonomikā, veidojot saskaņotu uzņēmējdarbības vidi. ”

Pilnu interviju ar Straujumu lasiet "Nozare.lv" sadaļā "Intervijas. Viedokļi".

AgroPols

x

Paroles atgadināšana