Viedokļi E-Polā

Straujuma: zivsaimniecības nozarē nepieciešami jauni nozares attīstības virzieni; lauksaimniekiem un uzņēmējiem jāsamazina administratīvais slogs

Aija Zariņa, AgroPols
10.11.2011

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma turpina tikties ar lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares pārstāvjiem, lai iepazītu gan situāciju nozarē, gan arī risināmās nozares problēmas, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

9. novembrī tiekoties ar Latvijas Zivrūpnieku savienības pārstāvjiem, zemkopības ministre pauda viedokli, ka zivsaimniecības nozarē ir nepieciešami jauni nozares attīstības virzieni. Tas nozīmē, ka izstrādājot jaunās  nozaru un Lauku attīstības programmas sākot no 2014. gada, arī zivsaimniecībai būtu jāparedz ļoti konkrēti mērķi, kas jāņem vērā, lai iespējami racionālāk izmantotu pieejamo Eiropas Savienības (ES) finansējumu.

„Eiropas Komisijā jau uzsāktas diskusijas par nākamo Eiropas Savienības zivsaimniecības plānošanas periodu no 2014.-2020.gadam. Uzskatu, ka mēs varam ietekmēt daudzus ES lēmumus, ja paši zinām, ar ko un kā vēlamies strādāt nozarē,” sacīja zemkopības ministre.

Savukārt zivrūpnieki  ministrei izteica bažas par to, ka, samazinoties nozvejas kvotām, Latvijas zivju apstrādātājiem arvien vairāk trūkst vietējās izejvielas, tālab pastāv iespēja, ka varētu samazināties zivju produkcijas eksports. Šobrīd zivrūpniecība ir viena no eksportspējīgākām pārtikas nozarēm Latvijā, saražotā produkcija tiek eksportēta uz vairāk kā četrdesmit valstīm, savukārt produktu sortiments pārsniedz vairāk kā simts dažādu zivju konservu veidus. Vieni no visatpazīstamākajiem Latvijā ražotajiem zivju produktiem ir šprotu konservi.

„Latvijā varbūt nav daudz unikālu zvejnieku un zivrūpnieku, bet ir unikāls produkts „šprotes”, teica Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits, tāpēc „valsts tikai iegūtu, ja zvejnieki nozvejoto produkciju nevis eksportētu uz ārzemēm, bet gan pārdotu vietējiem apstrādes uzņēmumiem, jo skaidrs, ja zivju produkciju pārstrādājam uz vietas un tad eksportējam, finansiālie ieguvumi ir krietni ievērojamāki,” piebilda D.Šmits. Lai risinātu šīs problēmas un veicinātu zvejnieku un zivju apstrādātāju turpmāku sadarbību, tuvākajā laikā pie zemkopības ministres notiks sanāksme, kurā piedalīsies gan zvejnieki, gan zivju apstrādātāji.

Tiekoties ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD)  ģenerāldirektoru Māri Balodi, zemkopības ministre Laimdota Straujuma pārrunāja aktualitātes pārtikas un veterinārijas jomā.

M.Balodis informēja L.Straujumu, ka līdz gada beigām PVD turpinās „ēnu” ekonomikas apkarošanas pasākumus. Pēdējā pusgada laikā PVD atklājis sešdesmit trīs nelegālus gadījumus pārtikas apritē, par tiem iekasējot soda naudu Ls 78 000 apmērā.

Tāpat M.Balodis atzīmēja sasniegtos rezultātus dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas jomā, piemēram, Latvija ir pasargāta no dzīvnieku sevišķi bīstamu infekcijas slimību uzliesmojumiem. Tas nozīmē, ka tiek nodrošināti nosacījumi eksportam ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produkcijai.

Savukārt zemkopības ministre tikšanās laikā uzsvēra, ka vēl vairāk lauksaimniekiem un uzņēmējiem jāsamazina administratīvais slogs. Jau tagad  PVD eksperti izmanto auditu kā vienu no oficiālās kontroles metodēm. Turpmāk auditi tiks veikti dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumos, īpašu vērību veltot uzņēmumu paškontroles procedūrām, mikrobioloģisko rādītāju laboratoriskajām pārbaudēm un personāla apmācībai. PVD ir plānojis samazināt inspekciju biežumu tajos pārtikas uzņēmumos, kuros audita rezultāti būs pozitīvi.

10. novembrī Laimdota Straujuma tikās ar Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadību un lielo tirdzniecības tīklu vadītājiem, lai pārrunātu aktualitātes pārtikas tirdzniecības jomā.

Tikšanās laikā LPTA pārstāvji izteica pozitīvu vērtējumu par zemkopības ministres priekšlikumu samazināt uzņēmējiem administratīvo slogu pārtikas apritē. Tāpat lielo tirdzniecības tīklu vadītāji norādīja, ka atbalsta pārtikas kontroles sistēmas vienkāršošanu, tādējādi veltot īpašu vērību uzņēmumu paškontroles procedūrām. LPTA pārstāvji arī uzsvēra, ka līdz šim lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem ir bijusi veiksmīga sadarbība ar PVD.

Tāpat tikšanas laikā Laimdota Straujuma informēja, ka turpinās iepazīties ar situāciju pārtikas tirdzniecības jomā, kā arī tiksies ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) pārstāvjiem, lai uzklausītu arī pārtikas pārstrādātāju viedokli par pārtikas apriti mazumtirdzniecībā.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana