Viedokļi E-Polā

Visām trim Baltijas valstīm jābūt vienotām prasībā par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem

30. novembrī zemkopības ministre Laimdota Straujuma tikās ar Igaunijas lauksaimniecības ministru Heliru-Valdoru Sēderu, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Abi ministri bija vienisprātis, ka visām trim Baltijas valstīm jābūt vienotām prasībā par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem Eiropas Savienības (ES) nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam, lai pēc 2013. gada Latvijas, Igaunijas un Lietuvas lauksaimnieki saņemtu ar citām ES dalībvalstīm līdzvērtīgus tiešos maksājumus un varētu pilnvērtīgi konkurēt ES un trešo valstu tirgū.

„Tas ir tikai pašsaprotami, ka visām trim Baltijas valstīm ir kopīga prasība par to, ka Eiropas Savienībā beidzot ir nepieciešams izlīdzināt tiešos maksājumus dalībvalstu starpā, pirmkārt, palielinot tos tām dalībvalstīm, kuras šobrīd saņem vismazāk. Es ceru, ka Baltijas valstis būs vienotas līdz pat galīgā lēmuma pieņemšanai, kas varētu notikt 2012. gada otrajā pusē, kad plānota Eiropas Savienības daudzgadu budžeta 2014. līdz 2020. gadam apstiprināšana,” uzsvēra zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

„Kopīga visu trīs Baltijas valstu pozīcija un nostāja ir ļoti svarīga un būtiska cīņā par tiešo maksājumu izlīdzināšanu un Igaunijas nostāja šajā jautājumā ir ļoti tuva Latvijas viedoklim. Lai panāktu mūsu taisnīgo prasību ievērošanu, Baltijas valstīm ir svarīgi atrast vēl citas sabiedrotās dalībvalstis, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu nākamajā finanšu periodā saņemtu tiešos maksājumus, kas zemāki par vidējo Eiropas Savienībā,” sacīja Igaunijas lauksaimniecības ministrs Helirs-Valdors Sēders.

Kā zināms, lai tiešie maksājumi būtu taisnīgi un objektīvi visiem ES lauksaimniekiem, Latvija ierosina noteikt minimālo tiešo maksājumu līmeni 80 procentu apmērā no ES vidējā, ko jāsaņem ikvienai dalībvalstij, sākot jau ar 2014. gadu.