Viedokļi E-Polā

Dānijas vēstnieks Pērs Karlsens iesaka samazināt tiešos maksājumus lauksaimniekiem, taču palielināt lauku reģionu atbalstu

Dānija uzskata, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jācenšas samazināt tiešo atbalstu lauksaimniekiem, taču ir jāpalielina atbalsts lauku reģioniem, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Dānijas vēstnieks Pērs Karlsens.

"Pievienošanās ES Dānijai vienmēr ir bijis svarīgs atbalsts lauksaimniecībai, un mūsu zemnieki bija ļoti priecīgi par iespēju saņemt šo finansējumu. Taču mēs uzskatām, ka ES ir jācenšas samazināt tiešo atbalstu lauksaimniekiem, kas nozīmēs arī līdzekļu sarukumu Dānijas zemniekiem," sacīja vēstnieks.

Viņš skaidroja, ka šādas politikas atbalstīšana Dānijas valdībai nebija viegla izšķiršanās.

"Atbalstām to, ka Latvijai pieaug atbalsts tiešo maksājumu jomā un ka tas samazinās Dānijai. Zinām, ka Latvijai ir bijis pārāk mazs atbalsts, taču nevaram gan piekrist visam, ko jūs prasāt. Galvenais Dānijas uzsvars būs uz ES tiešo maksājumu samazināšanu, taču ir jāpalielina atbalsts lauku reģioniem, tostarp Latvijā esošajiem lauku reģioniem. Ņemot vērā, ka jums ir daudz lauksaimniecības reģionu, es pieļauju, ka Latvijai tas būs izdevīgi," uzsvēra Karlsens.

Viņš akcentēja, ka šajā brīdī nevar atbildēt, cik daudz naudas tiks atvēlēts Latvijai vai kādai citai dalībvalstij.

"Var teikt, ka Dānija vēlas ievērojami samazināt šos izdevumus salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas piedāvājumu un vairāk koncentrēties uz zaļās lauksaimniecības atbalstu. Jūs, protams, varat prasīt, ko nozīmē "ievērojami samazināt", bet pašlaik mēs nevaram to sīkāk komentēt. Galvenā doma ir samazināt tiešos maksājumus par hektāru skaitu, taču veikt palielinājumu lauku reģionu atbalstam," piebilda vēstnieks.

Viņš norādīja, ka Dānija vēlas veikt arī Kohēzijas fondu līdzekļu samazinājumu.

Kā ziņots, Latvija sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam īpašu uzmanību pievērš divām svarīgām prioritātēm - pietiekami liela kohēzijas finansējuma nodrošināšanai, lai Latvija ātrāk pietuvotos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei, un infrastruktūras attīstībai, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšanai Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.

Eiropas Komisija ar savu priekšlikumu ES daudzgadu budžetam nāca klajā šā gada 29. jūnijā. Sarunas par priekšlikumu turpināsies visu nākamo gadu, bet galīgo vienošanos starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par faktisko budžeta ietvaru plānots panākt 2012. gada beigās vai 2013. gada sākumā.

Visu interviju ar Karlsenu var lasīt aģentūras LETA sadaļā "Intervijas" un biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".