Viedokļi E-Polā

LOSP: pensionēšanās vecuma jautājums jārisina kompleksi

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji 12. aprīlī tikās ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli un pārrunāja pensionēšanās vecuma paaugstināšanas ietekmi uz lauksaimniecības nozari, kā arī izņēmumu piemērošanu atsevišķām lauksaimniecības profesijām.  
Labklājības ministre Ilze Viņķele: „Pirmos jaunais pensionēšanās vecuma palielinājums skars tos, kas dzimuši 1952. gadā. Jāuzver arī tas, ka valsts budžeta apjoms ir tik, cik ir un šajā situācijā vienīgais risinājums bija pensionēšanās vecuma paaugstināšana. Jāatgādina fakts, kā rāda statistika, ka, ja cilvēks pārdzīvo kritisko 60, 62 gadu vecumu, tad vidēji vēl nodzīvo vismaz 16 gadus, līdz ar to budžeta aspektā ir jāskatās, vai valsts šādā periodā var nodrošināt pensijas. ”

Indra Cimermane, LOSP izpilddirektore: „Šādu jautājumu nedrīkst pieņemt atsevišķi, to neskatot kompleksi. Ja paaugstinām pensijas vecumu, tad noteikti ir spēcīgi jādomā par citiem jautājumiem, kurus šis lēmums ietekmēs. Par jaunām darba vietām, par valsts apmaksātiem bērnudārziem, par veselības sistēmas uzlabošanu valstī, par valsts apmaksātiem medikamentiem un operācijām utml. Visi pēdējie lēmumi ir tikai situāciju pasliktinoši, neparādot, ka valdība spēj rast risinājumus situācijas uzlabošanai, ne tikai pieņemt degošus lēmumus, kad nav vairs variantu citai rīcībai.
Latvija IR Eiropas Savienībā (ES) un pamatojums, ka šādi nosacījumi ir ES dalībvalstīs ir visai absurds. Latvijā NAV ne tādas sociālās garantijas, ne tāda veselības sistēma, ne tāda darba samaksa un līdz ar to Latvijas iedzīvotājs nespēj veidot uzkrājumus, kas sniedz drošības sajūtu vecumdienās. ”

Interesantus statistikas datus parāda arī fakts, ka Latvijā 36% no visiem strādājošajiem nodokli maksā no ieņēmumiem, kas nepārsniedz 200 Ls mēnesī, kas ierēdņus dara bažīgus.

Tā kā veselības jautājumu aspektā joprojām ir daudz nesakārtotu jautājumu un veselības aprūpe Latvijā bieži vien daļai iedzīvotāju ir nepieejama, tad ministre arī izteica varbūtība, ka nākotnē veselības aprūpe varētu tikt piesaistīta nodokļu nomaksai, līdz ar to tiem, kas apzinīgi maksā nodokļus veidotos vismaz neliela drošības sajūta.

Tikšanās reizē tika aktualizēts jau ieilgušais jautājums par sezonas strādniekiem, jo ir neatrisināts jautājums par sezonas strādnieku regulējumu un jauniešu nodarbinātību.  LOSP ieteica, ka nodarbinot jauniešus, nodokļa apmērs varētu būt simbolisks, pretējā gadījumā jauniešu atalgojumu apliekot ar tādiem pašiem nodokļiem, kā pieaugušajiem, pēc nodokļu nomaksas atalgojums uz rokas sanāk tik niecīgs, ka jaunietis nav motivēts strādāt un darba devējam tas ir papildus slogs.

„Specifiski jāsašaurina sezonas ogu lasītājus un variants varētu būt, ka viņu atalgojumu  varētu aplikt tikai ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Taču tad nepieciešami konkrēti dati, lai varētu pierādīt cik cilvēku tiek iesaistīti sezonas darbos un, cik ilgi vidēji viens cilvēks nostrādā sezonas darbā,” norāda Ilze Viņķele.

Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja, LOSP valdes locekle: „Pensionēšanās vecuma palielināšana skars daudzus zemniekus, bet tā nav pirmā reize, kad valsts budžetu lāpa uz mazāk nodrošināto rēķina. Tāpēc mums katram pašam ir jāuzņemas atbildība gan par savu veselību, gan par darba vietu, gan par kopējo dzīves kvalitāti.”

Pēc sistēmas kā valdība pasniedz nodokļu politiku, cilvēkam nav uzticība, ka godprātīga nodokļu maksāšana un nodokļu uzticēšana valstij būs garantija par nodrošinātām vecumdienām.

Par izdienas pensiju piemērošanu lauksaimniekiem, kuri fiziski smagi strādājuši un veselība vairs neļauj pilnvērtīgi piedalīties lauksaimniecības darbos, Ilze Viņķele atbildēja, ka valstī nav plānots paplašināt izdienas pensiju saņēmēju loku, jo visu profesiju pārstāvji apgalvo, ka darba apstākļi ir smagi, līdz ar to visiem pienāktos izdienas pensija, taču tad jāsaprot kādus līdzekļus tas prasa no valsts budžeta.

Vienīgā cerība vēl attiecībā uz nodokļu samazinājumu ir tā, ka tuvākajā nākotnē varētu notikt diskusijas par pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu. Tāpat ir vēl piedāvājums reformēt pašvaldību sociālos budžetus, jo tagad pabalstu sistēma konkurē ar valsts minimālo algu, līdz ar to liela daļa strādājošo nav ieinteresēti iesaistīties darba attiecībās.