Viedokļi E-Polā

Eiroparlamentāriete Elizabete Kēstingere atzīst: pašreizējie EK priekšlikumi nenodrošina vienlīdzību

27. aprīlī Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputāti Elizabeti Kēstingeri (Elisabeth Köstinger), lai pārrunātu aktuālos jautājumus ES lauksaimniecības politikas nākotnē, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Edvards Smiltēns augstajai viešņai izklāstīja Latvijas nostāju nevienlīdzīgo tiešmaksājumu sakarā, izskaidrojot vēsturiskos cēloņus, kas noveduši pie pašreizējām ļoti atšķirīgajām platības maksājumu likmēm Latvijas un visas Baltijas lauksaimniekiem, salīdzinot ar citu ES dalībvalstu lauksaimniekiem. Tāpat parlamentārais sekretārs pamatoja Latvijas skeptisko nostāju par Eiropas Komisijas ierosināto obligāto ekoloģiskās jeb „zaļās komponentes” ieviešanu, tai paredzot 30% no tiešo maksājumu aploksnes. Latvija uzskata, ka dalībvalstīm ir jādod tiesības izvēlēties no konkrētiem zaļās komponentes lauksaimniecības prakses pasākumiem piemērotākos, ņemot vērā atšķirības dalībvalstīs un to ietekmi uz ekoloģisko situāciju un klimata pārmaiņām.

Eiroparlamentāriete Elizabete Kēstingere atzina, ka nav apstrīdama ļoti lielā diference tiešmaksājumos starp atsevišķām dalībvalstīm. „Eiropas Parlamentā valda viedoklis, ka pašreizējie Eiropas Komisijas priekšlikumi nenodrošina vienlīdzību. Tāpēc Eiropas Parlamentā joprojām norisinās diskusijas, kā panākt lielāku tiesiskumu un platības maksājumus izlīdzinātu. Bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka Kopējā lauksaimniecības politikā pastāv arī dažādi citi instrumenti, piemēram, atbalsts lauku attīstības pasākumiem,” sacīja Elizabete Kēstingere.

Tikšanās laikā pārrunāti arī lauku attīstības pasākumi, Latvijas pusei uzsverot, ka arī šim mērķim paredzētais finansējums jāsadala, balstoties uz publiski pieejamiem un salīdzināmiem kritērijiem. „Mēs vēlamies, lai finansējuma sadali lauku attīstībai noteiktu Eiropas Padome, nevis vienpersoniski Eiropas Komisija,” teica Edvards Smiltēns. „Lauku attīstības finansējuma sadalē starp dalībvalstīm ir jānodrošina caurskatāmība.”

Tikšanās laikā vēl tika pārrunāti kooperācijas un cukura ražošanas kvotu jautājumi, kā arī apspriestas mežsaimniecības pamatnostādnes Latvijā un Austrijā (kas ir viešņas dzimtā valsts). Šajā ziņā varētu izveidoties pamats sadarbībai nākotnē, īpaši investīciju piesaistes un inovāciju iespējās.

Eiropas Parlamenta deputāte darba vizītes gaitā Latvijā apmeklēs Garkalnes novada bioloģisko zemnieku saimniecību „Meždruvas – 1”, augļkopības saimniecību „Pīlādži” Siguldas novadā, zemnieku saimniecību „Bajāri” Līgatnes novadā un atpūtas parku „Rāmkalni” Inčukalna novadā.