Viedokļi E-Polā

Zemkopības ministre: jāveido katram reģionam piemērots lēmumu pieņemšanas modelis zivsaimniecībā

27. aprīlī Luksemburgā notika ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, kurā zemkopības ministre Laimdota Straujuma uzsvēra vairākus Latvijai nozīmīgus aspektus saistībā ar Kopējās zivsaimniecības politikas reformu, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

„Runājot par reģionalizācijas principu, Latvija uzskata, ka ir iespējams veidot un arī būtu jāveido atšķirīgi lēmumu izstrādes un izskatīšanas modeļi atkarībā no reģiona specifikas,” sanāksmes dalībniekiem teica Straujuma. „Tikpat nozīmīgi ir panākt vienošanos arī ar attiecīgajā reģionā zvejojošajām trešajām valstīm, lai veidotos vienota pieeja resursu izmantošanai noteiktos ūdeņos.”

Tādēļ dalībvalstīm kopīgi būtu jāizvirza sasniedzamie mērķi, vispārīgās prasības daudzgadu/daudzsugu plānu izstrādē un arī vispārīgie zvejas iespēju noteikšanas un sadales principi. Tehniskās detaļas būtu jāatstāj reģiona vai pat nacionālo valstu izlemšanai.

Diskusijā par zvejas koncesiju nodošanu Laimdota Straujuma teica, ka Latvija atbalsta nododamo zvejas koncesiju sistēmu, jo tā veicina efektīvāku kvotu apguvi, iesaista zvejniekus kvotu pārvaldības procesā un veicina flotes kapacitātes reālu pielāgošanos pieejamajiem resursiem.

„Tomēr, lai novērstu dažādus riskus, kas varētu rasties, ieviešot jauno principu, aicinām zvejas koncesijas nodot tikai nacionālā līmenī, dodot iespēju dalībvalstīm pašām noteikt riskus, prioritātes un izstrādāt nodošanas sistēmas, ņemot vērā savu zvejniecību sektora specifiku,” teica zemkopības ministre.

Latvija uzskata, ka ir jārespektē dalībvalstīs jau pašlaik izstrādātā sistēma, kas reāli darbojas. Tādēļ arī turpmāk kvotu apmaiņa starp dalībvalstīm būtu jāatstāj valstu atbildīgo iestāžu ziņā, nemainot jau esošo kvotu apmaiņas sistēmu. Savukārt zvejas koncesiju nodošanu dalībvalsts iekšienē zvejnieki varētu veikt katras dalībvalsts noteiktā kārtībā.