Viedokļi E-Polā

LOSP: Enerģētikas nozare iznīcina pārtikas ražošanu

30. jūlijā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji piedalījās Ministru kabineta komitejas sēdē, kurā tika izskatīts jautājums par MK 221. noteikumu grozījumiem „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”. LOSP pārstāvji sēdē piedalījās, lai paustu savu nostāju, pamatojoties uz to, ka līdz šim ieteiktie lauksaimniekugrozījumi un priekšlikumi, kas nosūtīti Ekonomikas ministrijai nav tikuši ņemti vērā.

 Sarežģītā situācija biogāzes ražošanā izveidojusies iepriekšējos periodos, šajā jomā Valdības pieņemto nekonkrēto normatīvo dokumentu rezultātā.

Lauksaimnieku priekšlikumi un risināmie jautājumi:

1. Saglabāt lauksaimniecības zemes pārtikas produkcijas ražošanai un neiesaistīt tās tehnisko kultūru ražošanai, kurām varētu izmantot neauglīgas un aizaugušas teritorijas.

2. Ir radīta neefektīva biogāzes ražošanas sistēma, jo iekārtas, kas tiek izmantotas, ne vienmēr sniedz gaidīto atdevi un neattaisno ieguldītos līdzekļus biogāzes staciju celtniecībā.

3. Nesaimnieciski izmantota saražotā produkcija, jo viss siltums, kas tiek saražots kā blakusprodukts tiek izlaists gaisā vai arī patērēts reaktora sildīšanai, tādējādi nevajadzīgi tiek izšķiesta saražota siltumenerģija -neatbilst augstas koģenerācijas prasībām.

4. Atbalsta mehānismi bija pārforsēti - vienlaikus nepamatoti augsts gan iepirktās elektroenerģijas tarifs, gan īpatnējais investīciju atbalsts.

5. Būtiskākā kļūda, ka galvenais atbalsts tika akcentēts uz uzstādīto jaudu nevis saražoto elektroenerģiju.

6. Savlaicīgi nav Latvijā pilnībā iedarbināta Eiropas parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK ’’Par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu’’.

7. Normatīvos aktos izejvielu sortiments ir definēts par labu vienai jomai, kuru izmantošana biogāzes ražošanā Latvijā tiek stimulēta ar dažādiem atbalsta mehānismiem, tajā pašā laikā gaisa vidējā temperatūra mūsu reģionā nepieļauj fotosintēzi kukurūzai veidot C- 4 režīmā, kas veidojas pie optimālās dienas temperatūras 30 – 35 C grādiem, bet tā notiek C – 3 režīmā pie 15 – 25 grādiem, patērējot lielus energoresursus auga uzturēšanai visā sintēzes procesā, tai skaitā liels ūdens patēriņš.

 Turpmākos normatīvos aktus šajā jomā vēlams paredzēt tuvākos gados ar samērojamiem atbalsta mehānismiem stimulēt visus atjaunojamos energoresursus, prioritāti dodot tiem, kas ar vismazākām investīcijām var saražot lētāko elektroenerģiju, vienlaikus sakārtot vidi un nodrošināt saimniecību ar energoresursiem. Biogāzes jomā pirmkārt nodrošinot ar lētām atbilstošas jaudas biogāzes iekārtām cūku kompleksus un liellopu fermas, kur mājdzīvnieki vasarā tiek turēti kūtīs.

 Viena no lielākajām problēmām, kas katastrofāli ietekmē lauksaimniecību ir kukurūzas izmantošana biogāzes ražošanā, tādējādi augstvērtīgas lauksaimniecības zemes, kurās varētu audzēt pārtikas labību tiek audzēta kukurūza, kas tiek izmantota biogāzes ražošanai.

Ligita Silaraupa, LOSP pārstāve: “MK sēdē vairākkārtīgi tika pieminēta tiesiskā paļāvība, kas tika attiecināta uz biogāzes attīstītājiem, tajā pašā laikā pilnībā tiek aizmirsts, ka tiesiskā paļāvība skar arī zemniekus, zemnieku saimniecības, kuras ir ieguldījušas savā attīstībā lielus Eiropas struktūrfondu līdzekļus, valsts subsīdijas un savus līdzekļus, kuri ir uzcēluši fermas, sakārtojuši savas ražotnes un strādā. Šajā gadījumā šie te nesabalansētie MK noteikumi ir radījuši precedentu, kad šī tiesiskā paļāvība praktiski tiek sagrauta, jo lauksaimniekiem tiek atņemts galvenais ražošanas resurss-zeme.”

Agita Hauka, LOSP valdes locekle, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja: “Lai Latvijas iedzīvotājs būtu nodrošināts ar Latvijā ražotiem lauksaimniecības produktiem, ilgtermiņā ir jāskatās uz pārtikas ražošanu, kam ir vajadzīgas šīs lauksaimniecības zemes.”

LOSP pārstāvis, Latvijas Lauku atbalsta asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Actiņš: ”Pēdējā laikā publiskajā telpā izskan izpratne par būtisku lauksaimniecības produkcijas ražošanas iespēju apdraudējumu. LOSP jau pus gadu aktīvi iesniedz priekšlikumus MK 221. noteikumu grozījumiem „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” projektā, bet joprojām tie netiek ņemti vērā un arī pēdējā patreizējā redakcija netika pilnībā ņemta vērā. Iepriekšējo periodu biogāzes ražošanas normatīvos dokumentos ir pārforsēti, gan iepirkuma tarifi, gan investīciju atbalsts. Atbalsts tika akcentēts uz uzstādīto jaudu nevis uz saražoto eklektroenerģiju. Līdz ar to Latvijai tika piedāvātas un tiek realizētas nepamatoti augstas jaudas biogāzes iekārtas, kuras ir dārgas un nepiemērotas mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Nīderlandē biogāzes iekārtas neizmanto kukurūzu, jo pilnīgi pietiek ar kūtsmēsliem un citiem pārtikas atkritumiem. Arī Vācijā kukurūzu pārforsēja un šobrīd šādas ar kukurūzu darbināmas biogāzes iekārtas valsts neatbalsta.Latvijā nav tik lielu fermu, kas ar kūtsmēsliem var nodrošināt darbināmo iekārtu jaudas virs 1MW. Izvērtējot neuzbūvētās, bet ar kvotām nodrošinātas plānotas biogāzes iekārtas, prioritāte jādod tādām, kas ar vismazākajām investīcijām var saražot vislētāko elektroenerģiju, vienlaikus sakārtojot vidi un nodrošinot saimniecību pašpatēriņu ar eletroenergoresursiem. Pilnā mērā iekļaujotiesEiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/28/EK ’’Par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu’’ prasībām MK normatīvajos aktos jānosaka izejvielu sortiments, kuru izmantošana biogāzes ražošanā Latvija ir pieļaujama.“

 Starp Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju un LOSP ir panākta vienošanās, ka tuvākajā laikā tiks organizēta sanāksme, lai vienotos par atsevišķām MK noteikumu niansēm, ar kurām lauksaimnieki nav apmierināti.