Viedokļi E-Polā

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma: nākamā gada prioritāte ir atrisināt ar zemi saistītos jautājumus

Drīz aprit gads kopš Laimdota Straujuma pilda zemkopības ministres pienākumus, un, izvērtējot esošo situāciju lauksaimniecības nozarē, ministre ir izvirzījusi jaunus mērķus nākamajam gadam. Kā galvenā prioritāte Zemkopības ministrijai (ZM) 2013. gadā ir atrisināt ar zemi saistītos jautājumus – tās saglabāšanu un efektīvu apsaimniekošanu.

„Uzklausot cilvēkus laukos un strādājot ar zemniekiem, esmu sapratusi, ka mums ir steidzīgi jārisina svarīgs jautājums un tā ir zeme! Tāpēc par mērķi nākamajam gadam esmu izvirzījusi veikt virkni pasākumu, kas veicinātu zemes saglabāšanu vietējo zemnieku rokās un nodrošinātu efektīvu tās apsaimniekošanu, kā arī sekmētu ražošanas attīstību. Mans mērķis ir panākt, lai katrs hektārs zemes dotu atdevi, jo tikai efektīvi apstrādāta zeme var vairot zemnieku personīgo labklājību,” atzīst zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Lai veicinātu zemes saglabāšanu vietējo zemnieku rokās, zemkopības ministre plāno izstrādāt virkni priekšnosacījumu, lai Latvijas zemniekiem būtu iespēja gan iegūt zemi, gan to efektīvi apsaimniekot. Pirmkārt, te ir jāmin zemes kreditēšanas programma, kura darbosies visu 2013. gadu un piedāvās iespēju zemniekiem iegūt papildus zemi ražošanai. Otrkārt, ministre ir apņēmusies risināt jautājumu par tiešmaksājumu diferencēšanu, lai tie zemes īpašnieki, kas zemi apstrādā intensīvi ražošanai, saņemtu augstākus platībmaksājumus, savukārt „dīvānzemnieki” – zemākus, tādā veidā veicinot zemes apstrādāšanu un izmantošanu ražošanai. Šajā kontekstā blakus noteikti ir jāmin arī tas, ka ZM ir iesniegusi grozījumus palielināt nekustamo īpašuma nodokļa likmi neapstrādātām zemēm, kā arī ierobežot apmežošanu, lai tā netiktu veikta vietās, kur zeme ir paredzēta un var tikt izmantota lauksaimnieciskajai ražošanai. Tāpat ZM arī strādā pie alternatīvu metožu ieviešanas, kas veicinās dīkstāvē esošas zemes atgriešanu lauksaimnieciskajā apritē.

Liela nozīme efektīvai zemes uzturēšanai un apstrādāšanai ir meliorācijai, kas ir neatsverama un ļoti vērtīga Latvijas lauksaimniecības infrastruktūras daļa. Jau šogad budžeta grozījuma ietvaros ZM panāca, ka valdība atbalsta 572 tūkstošu latu piešķiršanu valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai. Tāpat arī nākamajā gadā par ministrijas budžeta prioritāti ir noteikta augsnes auglības saglabāšana un atjaunošana, kas ietver gan melioratīvos pasākumus, gan kaļķošanu, gan augsnes analīzes, gan arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) sakārtošanu. Papildus ZM plāno arī veikt izmaiņas meliorācijas sistēmu uzturēšanu un ekspluatāciju reglamentējošajos normatīvajos aktos, lai pašvaldības varētu efektīvāk iesaistīties meliorācijas sistēmu saglabāšanā, īpaši vietās, kur meliorācijas sistēmas ir paredzētas koplietošanai un sekotu līdzi, lai to iedzīvotāji nodrošina pienācīgu to uzturēšanu.

Ņemot vērā to, ka šobrīd lielai daļai zemnieku to zemes platības atrodas dažādās vietās un ir izkaisītas, ZM plāno arī veicināt zemes maiņu starp zemniekiem, piedāvājot veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai esošos tīrumus lauksaimniekiem būtu daudz ērtāk un efektīvāk apstrādāt. Tāpat noteikti tiks veicināta kooperāciju veidošana, lai zemnieki varētu strādāt efektīvāk, samazināt izmaksas un celt produktivitāti.

Stājoties Laimdotai Straujumai zemkopības ministres amatā, kā prioritāte tika izvirzīts darbs ar Eiropu par tiešmaksājumu izlīdzināšanu, kas šobrīd ieiet finiša taisnē un kam ir liela nozīme efektīvākas zemes apsaimniekošanas veicināšanā un Latvijas zemnieku konkurētspējas palielināšanā Eiropā. Tāpat ministre kā vienu no galvenajām prioritātēm bija izvirzījusi zemes kreditēšanas programmas iedarbināšanu, kuras ietvaros zemes iegādei jau ir apgūts viens miljons latu, kā arī meža kooperatīvu izveidošanu, kur izmaiņas likumdošanā tika pieņemtas Saeimā septembrī, kas turpmāk dos iespēju mazajiem mežu īpašniekiem gan veidot kooperatīvus, gan efektīvāk apsaimniekot mežus.