Viedokļi E-Polā

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma: „Galveno uzmanību savā darbā esmu veltījusi un veltīšu efektīvākai saimniekošanai laukos”

„Gada laikā, kopš esmu zemkopības ministre, galveno uzmanību esmu veltījusi jautājumiem, lai turpmāk Latvijā arvien efektīvāk un rentablāk tiktu apsaimniekots mūsu valsts galvenais resurss – zeme. Tas panākams, gan veicot dažādus atbalsta pasākumus uz vietas Latvijā, gan panākot taisnīgāku Eiropas Savienības finansējuma sadali visu dalībvalstu lauksaimniekiem un radot tādus atbalsta mehānismus, kas dotu ieguldījumu ražošanas attīstībā. Mūsu prioritāte ir lauksaimniecībā izmantojamo zemju plašāka izmantošana un rentablāka apsaimniekošana, palielinot lauku saimniecību ražīgumu . Tikai efektīvi saimniekojot un apstrādājot zemi, var palielināt lauku saimniecību ienākumus un zemnieku labklājību. Tāpat lielu uzmanību pievēršam sekmīgākai meža apsaimniekošanai un zivsaimniecības nozares attīstībai,” uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Kopš stāšanās zemkopības ministres amatā Laimdota Straujuma ir aktīvi aizstāvējusi Latvijas lauksaimnieku intereses, lai Eiropas Savienības (ES) nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam Latvijas zemnieki saņemtu taisnīgus un objektīvus tiešos maksājumus. Šobrīd darbs ar tiešmaksājumiem ieiet finiša taisnē un jau ir sasniegts nozīmīgs progress: panākts, ka EK piedāvā septiņos gados izlīdzināttiešmaksājumus līdz 54% no vidējā maksājumu līmeņa, savukārt Eiropas Parlamenta (EP) priekšlikums ir noteikt maksājumu 65% no vidējā EStiešmaksājumu līmeņa. Tas, protams, ir liels panākums, tomēr Latviju tas neapmierina. Zemkopības ministres mērķis ir sasniegt aptuveni 80% no ES vidējā maksājuma lieluma par hektāru. PašlaikLatvijas lauksaimnieki saņem tikai aptuveni 35% no vidējā ES tiešmaksājumu līmeņa.

Būtisks atbalsts lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai ir Zemkopības ministrijas izstrādātā zemes kreditēšanas programma, kas dod lauksaimniekiem iespēju iegādāties zemi lauksaimnieciskajai ražošanai ar pazeminātu aizdevuma procentu likmi.Patlaban jau ir izsniegti 26 aizdevumi zemes iegādei par vairāk nekā vienu miljonu latu. Zemkopības ministrija panākusi, ka EK un valdība atbalsta 2013. gada budžetā piešķirt zemniekiem papildu valsts tiešos maksājumus 42 miljonu latu apmērā, kas dos iespēju zemniekiem iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus un palielināt to konkurētspēju.

2012. gada februārī zemkopības ministre Laimdota Straujuma uzdeva AS „Latvijas valsts meži” (LVM) būtiski palielināt meža zemes iepirkšanu no tiem meža īpašniekiem, kas vēlas mežu pārdot, lai to neizpirktu ārvalstu iedzīvotāji un investori. Uzdodot LVM palielināt meža un mežsaimniecībai piemērotas zemes iepirkšanas apjomu, ir panākts, ka daļa privātpersonu mežu pārdod LVM un tādējādi mežs nonāk valsts pārziņā un nākotnē tiks apsaimniekots ilgtspējīgi un atbilstoši valsts ekonomiskajām, vides aizsardzības un sabiedrības interesēm.

Lai sekmētu meža īpašnieku kooperāciju, Saeimā pieņemti Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi „Kooperatīvo sabiedrību likumā”, kas paredz atbalstu meža īpašnieku kooperatīvo sabiedrību veidošanai, ieviešot jaunu kooperatīvās sabiedrības veidu – mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību, kas, tāpat kā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, varēs pretendēt uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumiem. Latvijā ir apmēram 150 000 meža īpašnieku, bet vidējais meža īpašums ir apmēram 8 hektāri. M eža kooperatīvu izveidošana dos iespēju mazajiem īpašniekiem mežu efektīvāk apsaimniekot un paturēt savā īpašumā, kā rezultātā mazāk meža nonāks ārzemnieku rokās.

Lai veicinātu nelauksaimniecisko nodarbinātību un mazo un vidējo uzņēmumu attīstību lauku teritorijā, tika izsludināta projektu pieņemšana Lauku atbalsta programmas pasākumā „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” ar kopējo publisko finansējumu 20 000 000 latu. No 2012. gada 28. maija līdz 26. jūnijam p rogrammas ietvaros iesniegti 1430 projekti par 63,3 miljoniem latu, līdz ar to iesniegto projektu pieteiktais publiskais finansējums 3,2 reizes pārsniedz kārtai atvēlēto sabiedrisko finansējumu. Pašlaik noris projektu izskatīšana un vērtēšana.

Tikko – 22. oktobrī – zemkopības ministrei ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā izdevās panākt Latvijas zivsaimniecības nozares un zvejnieku interesēm atbilstošas nozvejas kvotas 2013. gadā, jo zvejas un zivju apstrādes nozares ir nozīmīgas Latvijas tautsaimniecībā un nodarbinātībā. Kopumā ņemot, nozvejas kvotas 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, ir palielinājušās. Tāpat panākts, ka pēc 2013.gada ES fondu līdzekļus varēs izmantot zvejas kuģu dzinēju nomaiņai un investīcijām zivju pārstrādes ražošanas uzņēmumos.