Viedokļi E-Polā

Līdz 2020. gadam jāatgriež ražošanā novārtā pamestie 400 tūkstoši hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes

25. un 26. februārī Briselē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē turpināja apspriest vairākus nozīmīgus Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas un Kopējās zivsaimniecības politikas reformas jautājumus, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua, paužot Latvijas viedokli, norādīja, ka tiešo maksājumu sistēmai ir jānodrošina iespēja sniegt finansiālu atbalstu tiem lauksaimniekiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu.

„Kopējās lauksaimniecības politikas un tiešo maksājumu sistēmas nosacījumiem ir jāsekmē un jānodrošina lauksaimnieciskā darbība uz visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lai to panāktu, no 2014. gada ir jāparedz dalībvalstīm iespēja noteikt tiešo maksājumu atšķirīgas vērtības, lai lielāko atbalstu saņemtu tieši ražojošie lauksaimnieki, pamatojoties uz zemes izmantošanas veidu,” uzsvēra Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua.

Valsts sekretāre Dace Lucaua arī norādīja, ka Zemkopības ministrijas mērķis ir rast maksimāli efektīvus risinājumus un atbalsta mehānismus, lai aptuveni 400 000 hektārus vai 20 procentus no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir pietiekami kvalitatīva un auglīga, taču šobrīd netiek izmantota ražošanā, turpmāk tiktu lietota lauksaimnieciskajā ražošanā. „Šobrīd šie 400 000 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes stāv pamesti novārtā un netiek ne izmantoti, ne pieteikti atbalstam. Līdz 2020. gadam šīm zemes platībām pakāpeniski ir jāatgriežas ražošanā,” sacīja Dace Lucaua. Zemkopības ministrija uzsver, ka tiešie maksājumi ir paredzēti un nepieciešami ražojošajiem lauksaimniekiem, lai viņi spētu konkurēt tirgū. Savukārt pasākumiem lauku ainavas uzturēšanai atbalsts rodams lauku attīstības atbalsta programmu ietvaros.