Viedokļi E-Polā

Zemkopības ministrija: atsevišķai augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežošanai jāparedz arī riska ierobežošanas pasākumi

Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi priekšlikumu attiecībā uz trīs neonikotinoīdu grupas - klotianidīnu, tiametoksamu, imidakloprīdu darbīgo vielu saturošu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas ierobežošanu. Augu aizsardzības līdzekļi ar neonikotinoīdu grupas darbīgajām vielām tiek lietoti lauksaimniecības kaitēkļu ierobežošanai gan tos izsmidzinot uz kultūraugiem, gan apstrādājot sēklas (kodinot) pirms sējas, gan arī lietojot granulu veidā.

EK priekšlikums paredz no 2013. gada 1. jūlija aizliegt laist tirgū un lietot neonikotinoīdu grupas saturošas augu aizsardzības līdzekļu kodinātas kultūraugu sēklas, ja vien šīs sēklas netiek sētas siltumnīcās. Latvijā ar augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir minētās neonikotinoīdu grupas darbīgās vielas, kodināta sēkla pārsvarā tiek ievesta no citām ES dalībvalstīm.

Pārsvarā visa rapšu (gan ziemas, gan vasaras) sēkla, kas tiek Latvijā sēta, tiek kodināta ar kādu no minētajiem AAL, kas ļauj pasargāt rapsi tā sākuma stadijā no kaitīgā organisma - spradžu bojājumiem. Atsevišķu kultūraugu kodinātu sēklu sēšana atļauj izvairīties no papildu 2-3 insekticīdu smidzinājumiem. Rapsis pēdējo gadu laikā ir kļuvis par nozīmīgu kultūraugu Latvijas lauksaimniecībā, palīdzot zemniekiem īstenot augu maiņu, kas ir viens no nosacījumiem pareizai saimniekošanai, kā arī ieņem būtisku vietu Latvijas eksporta preču sarakstā.

Valsts augu aizsardzības dienests līdz šim nav saņēmis vai izskatījis sūdzības par bišu bojā ejas gadījumiem, kas saistīti ar kodinātu sēklu sēšanu saistībā ar iepriekšminētajām neonikotinoīdu grupas vielām vai citām vielām.

Zemkopības ministrija uzskata, ka pašreizējais EK priekšlikums neparedz alternatīvas kodināšanai kaitīgo organismu ierobežošanai, kā rezultātā, piemēram, lai pasargātu rapsi no spradža kaitīgās ietekmes, zemniekiem būs jālieto kontakta iedarbības insekticīdi un viens sistēmas iedarbības insekticīds, sākot no rapša sējas līdz īsto lapu sasniegšanai, kas papildus ir apmēram 2-3 smidzinājumi. Līdz ar to kaitēkļi kļūs vēl izturīgāki pret augu aizsardzības līdzekļiem, vienlaikus, tas radīs nelabvēlīgu ietekmi uz citiem derīgajiem kukaiņiem un vidi. Palielināsies nelegālo augu aizsardzības līdzekļu lietošana, kā arī nelegāla kodinātu sēklu izplatīšana.

Šādam EK priekšlikumam nepiekrīt arī daļa citas ES dalībvalstis, tālab izskatīšanā EK tiek piedāvāts kompromisa variants, nosakot riska ierobežošanas pasākumus, kā arī prasības monitoringa veikšanai.

Kompromisa variants, pirmkārt, paredz atkāpes aizliegumam (uz noteiktu laiku), atļaujot neonikotinoīdus saturošus augu aizsardzības līdzekļus lietošanai kultūraugos, ja riski no šādas lietošanas tiek ierobežoti tā, lai nepieļautu kaitīgu ietekmi bitēm. Otrkārt, no 2014. gada 1. janvāra aizliegt lietot un izplatīt ar šīm neonikotinoīdu grupas darbīgajām vielām kodinātas sēklas, tai pašā laikā paredzot atkāpes aizliegumam (uz noteiktu laiku), atļaujot lietot un izplatīt kodinātas sēklas, ja riski no šādas lietošanas tiek ierobežoti tā, lai nepieļautu kaitīgu ietekmi uz bitēm.

Šādu viedokli atbalsta arī lauksaimniecības, dārzeņkopības, laukaugu un nozares nevalstiskās organizācijas, Zemnieku saeima, Latvijas zemnieku federācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība „Latraps”, biedrība „Latvijas dārznieks” un „Mūsmāju dārzeņi”, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība” un citas. Zemkopības ministrija šo viedokli iesniegs izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā.