Viedokļi E-Polā

Laimdota Straujuma: Kopējai lauksaimniecības politikai jābūt vienkārši realizējamai bez liekas birokrātijas

No 26. līdz 28. maijam Dublinā notiek ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes neformālā sanāksme, ko organizē Īrijas ES prezidentūra.

27. maijā sanāksmē apspriesti vairāki strīdīgi un Latvijai aktuāli jautājumi par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni (KLP) pēc 2014. gada, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. No šiem jautājumiem Latvijai svarīgākie ir tiešo maksājumu saistīšana ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu, pēc iespējas ātrāka tirgu kropļojošās cukura un piena kvotu sistēmas atcelšana un pēc iespējas drīzāka atbalsta finansējuma saņemšana mazāk labvēlīgajiem apvidiem.

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vadītājs un ziņotāji, diskutējot par KLP galvenajām regulām, norādīja ES lauksaimniecības ministriem, ka EP ir gatavi sarunām par galvenajiem un strīdīgajiem ES Ministru padomes, EP un Eiropas Komisijas (EK) trialogā.

„Kopējai lauksaimniecības politikai ir jābūt vienkārši realizējamai bez liekas birokrātijas un pēc iespējas mazāk ierobežojumiem, lai dalībvalstis varētu brīvāk novirzīt atbalsta finansēju atbilstoši savu lauksaimnieku interesēm,” uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma sanāksmē norādīja, ka jautājumā par atbalstu, ko varēs maksāt saistītu ar ražošanas apjomu, ir nonākts ļoti tuvu kompromisam. EP uzstāj šos ar ražošanu saistītos maksājumus ierobežot 15 procentu apmērā, savukārt lauksaimniecības ministri 19. martā vienojās par 12 procentu apjomu. Latvijai ir svarīgi, lai cukura un piena kvotas tiktu izbeigtas un zaļo komponenti varētu piemērot atbilstoši Latvijas specifiskajai situācijai. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma pauda gandarījumu par EP priekšlikumu tālākam tiešo maksājumu palielinājumam Baltijas lauksaimniekiem saskaņā ar ierosinājumu, par kuru pozitīvu balsojumu panāca EP deputāte Sandra Kalniete. EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājs Paolo de Kastro gan uzsvēra, ka, lai šis palielinājums būtu iespējams, par to vēl ir jāvienojas EP un ES padomei.

Otrdien, 28. maijā, zemkopības ministre Laimdota Straujuma ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes neformālajā sanāksmē Dublinā uzsvēra, ka 24.-26. jūnijā lauksaimniecības ministriem ir jāvienojas ar Eiropas Parlamentu (EP) par ES Kopējās lauksaimniecības reformas (KLP) nosacījumiem, lai dalībvalstis to varētu savlaikus ieviest jau ar 2014. gadu. „Lauksaimnieki no mums un Eiropas Parlamenta sagaida paredzamu lauksaimniecības attīstības politiku, Latvijai un citām dalībvalstīm ir jābūt iespējai sagatavoties jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanai, tāpēc jūnija lēmums būs ļoti nozīmīgs,” uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē zemkopības ministre Laimdota Straujuma, ievērojot iepriekš ar Latvijas lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām saskaņoto un Saeimā apstiprināto Latvijas nostāju, atsevišķos jautājumos pauda pretimnākšanu EP priekšlikumiem par KLP reformu. Zemkopības ministre joprojām iebilda pret cukura ražošanas kvotu sistēmas pagarināšanu pēc 2015. gada, kad - saskaņā ar līdzšinējiem lēmumiem - bija paredzēts kvotu sistēmu pārtraukt.

Šī ir pirmā KLP reforma ES pastāvēšanas vēsturē, kad EP ir līdzlemšanas tiesības, kas Latvijai vairākos gadījumos ir bijis lietderīgi un izdevīgi, piemēram, lai panāktu līdzvērtīgākus tiešos maksājumus lauksaimniekiem.

Neformālo sarunu mērķis ir pārrunāt iespējamos risinājumus trialoga sarunām starp ES Ministru padomi, EP un EK atlikušajos neatrisinātos jautājumus – atsevišķus tiešo maksājumu piešķiršanas nosacījumus, ar tirgus kopējo organizāciju saistītus jautājumus, t.sk. cukura ražošanas kvotu sistēmas atcelšanu, eksporta kompensāciju saglabāšanu u.c., lai tādējādi līdz Īrijas prezidentūras beigām šā gada vidū varētu pabeigt KLP reformu.