Viedokļi E-Polā

EP deputāts no Vācijas: Eiropai jānodrošina vienlīdzīgu atbalstu Latvijas un pārējo ES dalībvalstu zemniekiem

Eiropas atbildība ir nodrošināt, lai Latvijas zemnieku saimniecības saņemtu tādu pašu atbalstu kā citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, intervijā aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Alberts Dess no Vācijas. Politiķis Latvijā viesojies vairākas reizes, Briselē pārstāv Eiropas Tautas partiju un strādā EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā. Deputāts uzskata, ka arī Vācijas lauksaimniecības ministre saprot Baltijas valstu prasību pēc vienlīdzīgiem tiešajiem maksājumiem.

Vai jūs varat raksturot būtiskākos kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas elementus, kuri būs nozīmīgi mazām dalībvalstīm, piemēram, Baltijas valstīm?

Mazajām dalībvalstīm ļoti svarīgs ir tiešo maksājumu līmenis. Esmu iesniedzis priekšlikumu, lai Baltijas valstis 2014.gadā nesaņemtu mazākus maksājumus kā Rumānija. Tāpat viens no reformas elementiem ir lielāks atbalsts mazajiem lauksaimniekiem, un tas dos priekšrocības mazajām valstīm. Viens no reformas atslēgas elementiem ir „zaļie pasākumi”. Varu apgalvot, ka EP tos ir padarījis daudz praktiskākus un vieglāk saprotamus. Domāju, ka tā ir veiksme.

Arī pēc KPL reformas mūsu lauksaimnieki saņems zemākos tiešmaksājumus ES. Kad tas varētu mainīties?

Baltijas valstu lauksaimnieku tiešo maksājumu līmenis tiks palielināts no 2014.gada, bet gala variants ir atkarīgs no ES daudzgadu budžeta. Zinu, ka Vācijas lauksaimniecības ministre Ilse Aignere to atbalsta. Viņa atbalsta, ka Baltijas valstu tiešo maksājumu līmenis tiktu palielināts pietiekami drīz. Bet tas ir atkarīgs no gala vienošanās par daudzgadu budžetu. 2014.gadā netiks sasniegts vidējais ES līmenis, bet tas vismaz būs tāds pats kā Rumānijai, kurai patlaban ir ceturtais zemākais tiešmaksājumu līmenis.

Mūsu zemniekiem ir ļoti grūti paskaidrot, kādēļ izveidojusies šāda situācija. Varbūt jums ir kādi priekšlikumi, kā mūsu politiķiem to paskaidrot zemniekiem?

To ir ļoti viegli izskaidrot. Tiekšmaksājumu līmeņa noteikšanas atsauce meklējama 90.gados, kad dažādās jomā Latvijā bija nepietiekama ražošana. Tāpat atšķirībā no Grieķijas un citām valstīm jūs nespecializējāties kādās lauksaimniecības kultūrās, piemēram, nepievērsāt īpašu uzmanību kokvilnas vai tabakas audzēšanai.

Ir cilvēki, kas saka, ka ES nemaz nav vajadzīga KLP? Ko jūs viņiem atbildētu?

Tas būtu ļoti bezatbildīgi, ja mums nebūtu KLP, jo mums Eiropā ir vismaz pusmiljards cilvēku un viņi grib ēst katru dienu. KLP līdz šim ir nodrošinājusi, ka mums ir stabilitāte. KLP ir visilgtspējīgākā lauksaimniecības politika pasaulē.

Kā jūs prognozētu, kā ES lauksaimniecības sektors izskatīsies pēc kādiem desmit gadiem?

Es pats pēdējos 50 gadus esmu lauksaimnieks. Savulaik ES lauksaimniecības komisārs prognozēja, ka 40 gadu laikā mums nebūs saimniecības zem 20 hektāriem, bet mums vēl aizvien tādas ir. KLP ir ļoti droša nākotne, jo mums tā nepieciešama pārtikas drošībai, energoražošanai. Lauksaimniecības politika būs uz ilgu laiku. Latvijā esmu viesojies vairākas reizes un redzējis lepnumu, ar kādu savu darbu ik dienu dara zemnieki. Eiropai ir atbildība nodrošināt, lai Latvijas zemnieku saimniecību sistēma saņemtu tādu pašu atbalstu kā citās ES valstīs.