Viedokļi E-Polā

ZM: EK lēmums par ES atbalsta sadales metodiku ir kompromisa variants

Latvijas lauksaimnieki nav apmierināti par Eiropas Komisijas (EK) lēmumu, kas paredz, ka papildu valsts tiešmaksājumiem par 2013. gadu būtu jāpiemēro lauksaimniekiem neizdevīga atbalsta sadales metodika - tā dēvētā modulācija, jo īpaši ņemot vērā to, ka Latvija saņem zemākos tiešos maksājumus ES. Tomēr šāds lēmums ir bijis kompromiss sarunās starp EK un dalībvalstīm, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvis Kaspars Funts.

Arī ZM uzskatīja, ka šāds samazinājums nebūtu jāattiecina uz pagaidu papildu valsts atbalsta summām. Šis samazinājums ir jāpiemēro tikai 2012. gadā papildu valsts tiešo maksājumu summām un 2013. gadā attiecībā uz pagaidu papildu valsts atbalsta summām.

Jauno dalībvalstu lauksaimniekiem papildu valsts tiešo maksājumu summas samazinājums, kas vienāds ar 10% no visu tiešo maksājumu kopsummas, kas pārsniedz 5000 eiro (3514 latus), bija kompromiss 2011. gada sarunās starp EK un dalībvalstīm, informēja Funts.

Finanšu disciplīna un modulācija tiešo maksājumu jomā ir paredzēta tiešo maksājumu regulās jau no 2003. gada un ir saistoša visām dalībvalstīm, piebilda Funts.

"Patlaban nav lemts, vai ZM varētu rosināt valdībai pārsūdzēt šo EK lēmumu līdzīgi kā rīkojās Lietuvas ministrija," sacīja Funts.

Jau ziņots, ka Lietuvas Zemkopības ministrija ierosinās valdībai pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesā EK 19. jūlija lēmumu, kura dēļ Lietuvai papildu valsts tiešmaksājumiem par 2013. gadu būtu jāpiemēro lauksaimniekiem neizdevīga atbalsta sadales metodika - tā dēvētā modulācija.

Pērn jūlijā stājās spēkā EK lēmums, kas Lietuvai, tāpat kā citām jaunajām dalībvalstīm, noteica jaunu kārtību, kādā aprēķināmi maksājumi par pienu, lopiem un lauksaimniecības zemes platībām. Proti, šis lēmums paredzēja, ka zemniekiem, kam ES un nacionālie atbalsta maksājumi pārsniedz 5000 eiro (3514 latus), tā atbalsta daļa, kas pārsniedz šo summu, samazināma par 10%, bet attiecībā uz maksājumiem, kas pārsniedz 300 000 eiro (210 000 latu), finansējums tiek samazināts vēl par 4%.

Lai gan iepriekšējā valdība divu mēnešu laikā būtu varējusi pārsūdzēt EK lēmumu, tas netika darīts. Neraugoties uz lauksaimnieku iebildēm, modulācija uz pagājušā gada nacionālajiem maksājumiem tika attiecināta.

Jaunā ministrijas vadība aprīlī iesniedza EK Lietuvas pārejas laika nacionālā atbalsta programmu 2013. gadam, neparedzot tajā modulāciju, bet EK jau pieminētajā 19.jūlija lēmumā to neņēma vērā. Pēc zemkopības ministra Vigilija Juknas teiktā, EK nav ņēmusi vērā arī atšķirīgu ES reģionu situācijas īpatnības.