Viedokļi E-Polā

Apdraudēta dārzkopju sagatavošana Bulduros

Dārzkopības nozares sabiedriskās organizācijas vērsušās pie zemkopības ministra Jāņa Dūklava ar bažām, ka pēc Bulduru Dārzkopības vidusskolas (BDV) iespējamās nodošanas Jūrmalas pašvaldības pārziņā jau tuvākajā nākotnē varētu būt apdraudēta dārzkopja specialitātes apgūšana šajā mācību iestādē, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājaDagnija Muceniece. Kā zināms, Jūrmalas dome paudusi vēlmi, lai Izglītības un zinātnes ministrija BDV nodotu šīs pašvaldības pārziņā.

"Latvijas dārzkopības uzņēmumi un organizācijas pauž bažas, ka Jūrmalas pašvaldība nebūs ieinteresēta saglabāt lauksaimniecībai būtisko jauno dārzkopju sagatavošanu Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Mūsu lauksaimnieki jau vairāku gadu garumā ir neapmierināti par līdzšinējo lauksaimniecības speciālistu sagatavošanu Latvijas vidējās speciālajās mācību iestādēs - mums trūkst dažādu lauksaimniecības profesiju speciālistu un diemžēl arī iegūtā kvalifikācija nereti ir nepietiekama. Un nu vēl ir apdraudēta dārzkopju sagatavošana Bulduros," paskaidro zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Lai risinātu lauksaimniecības nozarei svarīgo jautājumu par dārzkopja specialitātes saglabāšanu BDV, zemkopības ministrs pirmdien, 2. jūnijā, pie sevis uz sarunu aicinājis BDV direktoru Aivaru Griķi, Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni, kā arī dārzkopības nozares sabiedrisko organizāciju pārstāvjus.

"Kaut arī Bulduru dārzkopības vidusskolā tiek apgūtas arī ar lauksaimniecības nozari saistītas specialitātes, par iespējamām plānotajām pārmaiņām, kas varētu ietekmēt turpmāko dārzkopības nozares attīstību, diemžēl neesmu informēts ne es kā ministrs, ne mani Zemkopības ministrijas kolēģi, tas raisa neizpratni," atzīst zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

BDV ir mācību iestāde senām tradīcijām tieši jauno dārzkopju izglītošanā, šeit izglītību ieguvuši gan Latvijā pazīstami lauksaimniecības jomu zinātnieki, gan mūsdienās sekmīgi lauksaimnieki. Par BDVdibināšanas gadu tiek uzskatīts 1910.gada pavasaris, savukārt 1911. gadā tika uzcelta pirmā skolas ēka. Zīmīgi, ka skolas ēkas celtniecībai līdzekļus - 20 000 rubļu zeltā - ziedoja Alvīne Šoha ar noteikumu: "skolā jāmāca dārzkopība, jāuzņem latvieši, mācībām jānotiek latviešu valodā".