Viedokļi E-Polā

Latvija iestājas par nepieciešamību saglabāt augstus pārtikas drošuma standartus ES-ASV partnerības līguma sarunās

Sarunas par Eiropas Savienības - ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ir izraisījušas diskusijas par ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) saturošu produktu pieejamību un to drošumu Latvijā. Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija uzsver, ka Latvija ir starp tām ES dalībvalstīm, kas visaktīvāk iestājas par augstu pārtikas un vides drošuma standartu saglabāšanu arī turpmāk.

ES sabiedrības veselība un vides aizsardzība ir noteikti par augsti prioritāriem jautājumiem, un prasības ar ĢMO saistītajos jautājumos (aprite, riska novērtēšana, marķēšana, kontrole, sabiedrības informēšana) ir vienas no stingrākajām pasaulē. ES standarti pārtikas drošumam paredz zinātniski pamatotu riska novērtējumu nepieciešamību un atbilstošu marķēšanu attiecībā uz ĢMO pārtiku un dzīvnieku barību.

2013.gadā Eiropas Komisijai dotajā mandātā sarunām par TTIP, ES dalībvalstis nepārprotami norādīja, ka šāda veida kārtība ir saglabājama arī pēc TTIP noslēgšanas. Līdz ar to pārtikas drošuma prasības no ES puses nav paredzēts mīkstināt, diskutējot par kompromisiem TTIP sarunās. Gan ES, gan ASV, sarunām sākoties, ir vienojušās arī turpmāk paturēt tiesības reglamentēt vides, drošuma un veselības jautājumus tādā līmenī, kādā katra puse uzskatīs par nepieciešamu.

"Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju piesardzīgo un noraidošo attieksmi pret ģenētiski modificētajiem organismiem un Eiropas Savienībā sasniegto augsto pārtikas drošumu, Latvijai ir jāpauž stingra nacionālā nostāja, ka plānotais Eiropas Savienības un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgums nevar būt par iemeslu tam, lai pazeminātu Eiropas Savienības augstos standartus pārtikas drošuma un kvalitātes jomā. Tikai komerciālais izdevīgums nedrīkst būt galvenais dzinulis šā nolīguma slēgšanai - arī pēc nolīguma noslēgšanas Eiropas Savienībai ir jāsaglabā pārtikas drošuma augstās prasības, lai Latvijas tirgū netiktu ievesti Eiropas Savienības prasībām neatbilstoši produkti," uzskata zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Lai nodrošinātu, ka patērētāji ir informēti par to, kādu produktu tie izvēlas, pārtikas produkti, kuru sastāvā ir ĢMO, tiek atbilstoši marķēti un tie tirdzniecības vietās ir novietojami atsevišķi no produktiem, kuri nesatur ĢMO. Piemēram, no ģenētiski modificēta rapša iegūtās eļļas marķējumā jābūt norādei "ražota no ģenētiski modificēta rapša".

Latvijā, tāpat kā citur ES, arī šobrīd ir iespējams iegādāties produktus, kuri satur ĢMO (t.sk. izstrādājumi no rapša, kukurūzas, kokvilnas, cukurbietēm, sojas). Atbilstoši spēkā esošajām ES prasībām, šādu produktu potenciālais risks tiek novērtēts jau pirms to nonākšanas ES tirgū. Riska novērtējumu veic neatkarīga zinātniska organizācija - Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde.

Latvijā netiek audzēti ģenētiski modificēti kultūraugi un Latvija ir ieinteresēta saglabāt no ģenētiski modificētiem kultūraugiem brīvas zemes statusu arī turpmāk. Latvijā jau šobrīd ir vairāk kā 95 % pašvaldību, kuras kopš 2009.gada noteikušas aizliegumu audzēt ĢMO savās teritorijās. Aktīvas visu iesaistīto pušu - iedzīvotāju, zinātnieku, lauksaimnieku, valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieku, plašsaziņas līdzekļu pārstāvju un nevalstisko organizāciju sadarbības rezultātā šīs pašvaldības ir kļuvušas par no ĢMO audzēšanas brīvu teritoriju.

Informāciju sagatavoja Elita Rubesa-Voravko, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas darbiniece, Dagnija Muceniece, Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.