Viedokļi E-Polā

EK inspektors: Mežacūka līdz Vācijai neaizskries, bet tūrists ar speķmaizi slimību ievazās

Saistībā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanu Pārtikas un veterinārais dienests tehniski rīkojies atbilstoši regulām, tikmēr lielākā problēma tālāko draudu novēršanā var izrādīties nevis mežacūkas, bet gan cilvēku neinformētība un neziņa, kas ir kā dinamīta muca cūku turētājiem Latvijā, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Eiropas Komisijas (EK) inspektors ĀCM jautājumos Klauss Depners. Viņš arī atzina, ka Latvijā ļoti trūcis informācijas par biodrošību slimības sakarā un pēdējais brīdis šādu kampaņu izvērst.

Saistībā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanu Pārtikas un veterinārais dienests tehniski rīkojies atbilstoši regulām, tikmēr lielākā problēma tālāko draudu novēršanā var izrādīties nevis mežacūkas, bet gan cilvēku neinformētība un neziņa, kas ir kā dinamīta muca cūku turētājiem Latvijā, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Eiropas Komisijas (EK) inspektors ĀCM jautājumos Klauss Depners. Viņš arī atzina, ka Latvijā ļoti trūcis informācijas par biodrošību slimības sakarā un pēdējais brīdis šādu kampaņu izvērst.

Jūs uzturējāties vizītē Latvijā pagājušajā nedēļā, divu dienu laikā apmeklējot inficētos rajonus Latgalē ar mērķi izstrādāt tālākās rīcības rekomendāciju. Kas tajā būs teikts?

Rekomendācijā tiks norādīts, ka no veterinārijas viedokļa viss bija kārtībā, bet ir cita problēma, proti, ĀCM uzliesmojums nav PVD neizdarība, bet gan apliecinājums, ka kaut kas nav kārtībā ar sabiedrības informētību. Tā ir sociāla problēma, kur nepieciešama ministriju, PVD, mednieku, nevalstisko organizāciju, preses, televīzijas un radio sadarbība. Nu nebija tomēr pietiekami daudz informācijas jeb instrukciju, piemēram, ka kūtī nav jāiet visiem pēc kārtas, ka nedrīkst barot cūkas ar svaigas gaļas atliekām, ka jāmazgā zābaki, atgriežoties no meža, ka tūristi vai sēņotāji nedrīkst mest sviestmaižu atliekas mežā utt., vārdu sakot - nemēslot mežā un ievērot higiēnu.

Turklāt par to visu jāinformē tādā valodā, lai visi cilvēki saprot - un to es domāju gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē - katram iedzīvotāju slānim saprotami. Pie tā ir stingri jāpiestrādā.

Kas ir un kas nav izdarīts no PVD puses, vai izraudzītie apkarošanas soļi bija secīgi un pareizi?

ES dalībvalstis nevar neko daudz izvēlēties, un, tā kā Latvijas situācija nav izņēmums, jāievēro obligātā procedūra jeb solis pa solim, kā jārīkojas, un es nevaru teikt, ka kāds no tiem nebūtu izpildīts. Slimība tika identificēta pietiekami operatīvi, un tas, kas bija darāms, ir izdarīts augstā profesionālā kvalitātē.

Esat informēts, ka vēl nākamajā dienā pēc ĀCM atklāšanas - 27.jūnijā - pa inficēto teritoriju brīvi varēja pārvietoties nepiederošas personas?

Ņemot vērā, ka slimība Latvijā ir gluži "svaiga', tā var gadīties, tomēr tas tika pietiekami ātri novērsts.

Cik lieli draudi, ka ĀCM izplatīsies visā Latvijas teritorijā?

No tehniskā viedokļa pastāv divi draudu faktori - mežacūkas un mājas cūkas. Kas attiecas uz mežacūkām, ar to izšaušanu patlaban nedrīkst aizrauties, un zinu, ka pastāv vienošanā ar medniekiem, ka medības samazinātas līdz minimumam, Protams, medniekiem jāiesaistās, lai atrastu beigtās mežacūkas, nodotu tās izmeklējumiem, bet nekāda masveida izšaušana nenotiek, pretējā gadījumā mežacūkas sāks strauji migrēti un veidos vēl lielākus riskus pārējiem rajoniem. Jā, Latvijas gadījumā vairākas slimās mežacūkas vienkārši pārgājušas pāri Baltkrievijas robežai, tomēr tieši draudi, ka ārkārtīgi strauji izplatīsies pa visu Latviju, pateicoties inficētām mežacūkām, tam es neticu, tur jābūt cilvēka faktoram

Situācija ar mājas cūkām ir daudz sarežģītāka, ņemot vērā, ka Latgalē tradicionāli ir ļoti daudz saimniecību, kur tiek turētas arī nereģistrētās pāris cūkas, barotas ar virtuves atliekām, kas ir visaugstākais risks. Ja saimnieki paši neievēros biodrošības pasākumus un turpinās "spēlēties ar dinamītu", agri vai vēlu jauni ĀCM gadījumi atkārtosies vēl un vēl.

Kāda ir Latvijas specifika salīdzinājumā ar Krieviju, Baltkrieviju vai Gruziju, kur gadiem ilgi ir ĀCM?

Latvijas specifika ir kopējā robeža ar pirmajām divām valstīm, kas ļauj pierobežas iedzīvotājiem nemitīgi pārvietoties turp un atpakaļ. Šis riska faktors nav prognozējams, jo kaimiņvalstīs šī infekcija ir, cilvēki somās ved visu ko, arī cūkgaļu, kuras atlikumi pēc tam nonāk mājas cūkas silē. Esmu informēts, ka PVD kopā ar muitniekiem tikai šajā gadā vien konfiscējis 14 tonnas gaļas produktus privātpersonu bagāžā. Jāatzīst, ka visu izkontrolēt nevar - vienmēr būs kāds, kurš grib parādīt, ka spēj atvest. Kamēr ar tādu apziņu cilvēki dzīvos, tāds būs arī rezultāts.

Vai ES pastiprinājusi ĀCM drošības pasākumus pēc tam, kad uzliesmojums konstatēts Lietuvā un Latvijā?

ES aizsardzības sistēma strādā labi, lielam satraukumam nav pamata. Fermās ļoti tiek kontrolēta biodrošība, nepiederošos tur neielaiž, un katrs cūku īpašnieks zina, kādam riskam pakļauta viņa ferma. Atgādināšu, ka ĀCM no Āfrikas ievazāja Spānijā, Portugālē un Nīderlandē pagājušā gadsimta 50 gados. Un tas notika no kuģiem un lidmašīnām un tieši ar pārtikas atkritumiem - ar vītinātu cūkgaļu un desām, kuru apstrādes temperatūra nepārsniedza nepieciešamos 70 grādus, lai mēra vīruss ietu bojā. Šie pārtikas atkritumi nonāca ceļmalu mežos, kur tos noēda mežacūkas, un "maisam gals bija vaļā". Kamēr virusologi ar izmeklējumu un pētījumu starpniecību saprata, ka tieši pārtikas atkritumi ir lielākais risks, pagāja laiks, taču vēl ilgāks laiks bija nepieciešams, kamēr Eiropas iedzīvotāji saprata, ka šīs kaites izplatība būtībā atkarīga no viņu attieksmes. Spānija, piemēram, ar ĀCM cīnījās 35 gadus.

Vēlreiz atkārtoju, ka viss atkarīgs no cilvēku rīcības un apzinības līmeņa. Mežacūka nevar aizskriet no Krievijas uz Vāciju. Toties, ja kāds tūrists ceļā no Krievijas, Baltkrievijas un nu jau arī Latvijas bagāžā ved inficētu gaļu, "autobāņa" malā ietur pusdienas, ēdot rupjmaizi un speķi, piemēram, un pārpalikumu nomet zemē, tad rodas problēma. Vienīgā izeja ir informētība. Vācijā katrā automaģistrāles atpūtas vietā redzamā vietā ir plakāts, kur četrās valodās, tostarp krievu, norādīts - neizmest atkritumus, sods tāds un tāds. Protams, globalizācijas laikmetā neviena institūcija nevar izkontrolēt cilvēku kustību un rīcību, bet lielākais ĀCM risks ir cilvēku pārvietošanās.

Kādi ir nākamie soļi, kas Latvijā jāveic mēra apkarošanā?

Lielākais darbs būs no birokrātijas viedokļa, jo, sākot no 26.jūnija, Latvijai ir 90 dienas ilgs laiks, lai sagatavotu izsmeļošu ĀCM apkarošanas plānu, ko tālāk prezentēt Eiropas Komisijai. Tajā jāizklāsta optimālā shēma, kā lokalizēt mēri, visu pamatojot ar laboratorisku pētījumu rezultātiem.

Trīs mēneši - tas nav par ilgu?

To paredz likumdošana, kas jāievēro. Bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka plāna izstrādes laikā nav rīcības. Tas būs ilgtermiņa plāns, protams, bet tas nemaina primārās lietas - kontrole, dezinfekcija un biodrošība.

Informācijai

ĀCM Latvijā tika konstatēts 26. jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas.

Pēc nedēļas, slimībai izplatoties, Saeima izsludināja ārkārtas situāciju, kas no 2.jūlija līdz 1.oktobrim noteikta Daugavpils novada Ambeļu pagastā, Biķernieku pagastā, Demenes pagastā, Dubnas pagastā, Laucesas pagastā, Maļinovas pagastā, Naujenes pagastā, Salienas pagastā, Skrudalienas pagastā, Tabores pagastā, Vecsalienas pagastā, Višķu pagastā, Aglonas novadā, Krāslavas novadā, Dagdas novadā, Zilupes novadā, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, Mākoņkalna pagastā, Pušas pagastā, Ludzas novada Brigu pagastā, Isnaudas pagastā, Istras pagastā, Nirzas pagastā, Ņukšu pagastā, Pildas pagastā, Rundēnu pagastā un Ciblas novadā.

Par darbības koordināciju ārkārtējās situācijas laikā atbildīgs PVD, kura amatpersonām ir tiesības iekļūt privātā īpašumā, lai veiktu visus nepieciešamos mēra apkarošanas pasākumus.

Āfrikas cūku mēris Latvijas teritorijā līdz šim nekad nebija reģistrēts. Slimība nav bīstama cilvēkiem, bet fermā jāizkauj un jāsadedzina visas cūkas.