Viedokļi E-Polā

Eiropas nepatika pret ĢMO

Kamēr ASV, Kanāda, Brazīlija un Ķīna un daudzas citas valstis bez problēmām audzē ģenētiski modificētus (ĢM) kultūraugus, Eiropa joprojām šajā ziņā ir pasaules lielais baltais plankums. Tikai piecas Eiropas Savienības (ES) valstis - Spānija, Portugāle, Čehija, Rumānija un Slovākija - audzē ĢM kultūraugus, taču tik niecīgos apmēros, ka tas pagājušajā gadā veidoja mazāk kā 0,1% no ĢM kultūraugu kultivācijas pasaulē.

Eiropas sadrumstalotā politika, dažādās lauku ainavas un tradīcijas piekopt mazāku apmēru lauksaimniecību padara to mazāk piemērotu masu produkcijas tehnoloģijām, kas tiek izmantotas Amerikā un Ķīnā. ES atļauts kultivēt tikai viena veida ĢM kultūraugu - pret kaitēkļiem izturīgu kukurūzu, salīdzinot ar 96 ASV kopš 1990.gada izdotajām komerciālajām licencēm, lai gan ES katru gadu importē vairāk nekā 30 miljonus tonnu ĢM graudu lopbarībai.

Debatēs ES par ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) pretim stāv divi ietekmīgi spēki - vides aizstāvji, kuri ir nobažījušies par to ietekmi uz veselību un kultūraugiem, un lauksaimniecības biznesa lobiji, kas apgalvo, ka Eiropa, pretojoties tehnoloģijām, kas vairo ražu un lauku ienākumus, zaudē savu vietu lauksaimniecības inovāciju priekšējās rindās.

Lobijs: ĢMO aizliegšana ir zinātniski nepamatota

"Eiropa kroplīgā kārtā ir sevi sodījusi ar kultūraugu importu, kurus tās lauksaimnieki varētu audzēt uz vietas un aizdzinusi tūkstošiem spīdošu zinātnieku uz citiem krastiem aiz iemesliem, kas ir zinātniski nepamatoti," saka pasaules lielākā sēklu un ģenētiski modificēto organismu ražotāja, ASV kompānijas "Monsanto" pārstāvis Briselē Brendons Mičeners.

ĢM tehnoloģija Eiropā ne vienmēr bijusi strīdus ābols. Pat Francija, kas tagad ir viens no skaļākajiem tās pretiniekiem, audzēja ĢM kukurūzu vēl 2000.gados, kad vides aktīvisti piesprieda valdību to aizliegt. Taču, kā norāda Mičeners, Eiropas nepatika pret ĢM tika iesēta 90.gados, pateicoties diviem faktoriem: Zaļās partijas spēkam Vācijā izšķirīgajā brīdī, kad sāka parādīties ĢM tehnoloģija, un tad bailēm tā saukto govju trakuma slimības jeb sūkļveida encefalopātijas (BSE) dēļ. "Govju trakuma slimība sagrāva sabiedrības ticību zinātnei. Bija Lielbritānijas valdība, kas sacīja, ka liellopu gaļa ir droša, savukārt ES sacīja pretējo," sacīja Mičeners.

ĢMO atbalstošie zinātnieki saka, ka būtībā tie nav bīstamāki videi vai cilvēku veselībai par jebkādu citu kultūraugu mutāciju - vai nu selekcijas, vai arī dabiskās evolūcijas ceļā. Vai arī sēklu apstarošanu ar radiāciju, ko cilvēki ir darījuši desmitgadēm ilgi, cerot radīt mutējošas sēklas ar derīgām īpašībām. Šādā ceļā radīti vairāk nekā 2500 kultūraugu, ieskaitot skotu viskijā izmantotos augstākās klases miežus un slimību izturīgas kakao pupiņas, kuras tiek izmantotas Gvinejas šokolādē. "Patiesībā ĢM ir drošāka nekā vairums selekciju formu, jo mēs skaidri zinām, kādas īpašība mēs vēlamies ieviest - tas notiek daudz mazāk nejauši," sacīja ģenētikas zinātnieks Lielbritānijas Rotamsedas pētījumu centrā Hjū Džounss.

Vides aizstāvji: Zinātnieku vienprātība par ĢMO drošumu ir mīts

Taču skaļākais ĢMO pretinieks vides aizstāvju organizācija "Greenpeace" kā "mītu" noraida apgalvojumus, ka zinātnieku vidū valda vienprātība par ĢMO drošumu. "Greenpeace" norāda, ka robiem zināšanās par gēnu manipulēšanu vien ir jāsaceļ trauksme, it īpaši tagad, kad tehnoloģija ir pavirzījusies tālāk no viena gēna pārcelšanas uz daudz sarežģītākiem eksperimentiem. Organizācija ĢMO arī izceļ kā simbolu tam, kas nav kārtībā ar masu lauksaimniecības tehnoloģijām.

"ĢM kultūraugi tiek piedāvāti kā risinājums, taču tie ir daļa no problēmas. Tie ir produkts plašākai lauksaimniecības sistēmai, kas iznīcina mūsu vidi. Tie noved pie lielākas vienveidības, kad mums ir vajadzīga daudzveidība," sacīja "Greenpeace" ES lauksaimniecības politikas direktors Marko Kontjero.

Tas saistās ar tradicionālām bažām par veidiem, kā tiek komercializētas ĢM sēklas. "Greenpeace" norāda, ka tādām lielajām agrofirmām kā "Monsanto" vai "Bayer" vienkāršākās ĢM sēklas izstrāde izmaksā ap 140 miljoniem eiro un tas tiek atgūts ar agresīvu mārketingu un monopola īpašumtiesībām uz sēklām.

Cenšoties rast izeju no šī strupceļa, ES vides ministri jūnijā vienojās par jauniem noteikumiem, kas teorētiski varētu novest pie masveida ĢMO kultivēšanas Eiropā. Ministru pieņemtais lēmums paredz, ka pašas dalībvalstis varēs pieņemt lēmumus par ĢMO, atļaujot tām izmantot tādus ieganstus kā "ētika" un "sabiedriskā kārtība", lai aizliegtu kādus ĢM kultūraugus, par ja zinātnieki ir noteikuši, ka tie ir droši. Vienošanās līdz gada beigām vēl jāizskata Eiropas Parlamentā un Eiropadomē. (Avots: AFP)