Viedokļi E-Polā

Vjačeslavs Dombrovskis: Lai īstenotu Klimata 20-30 apņemšanās, Latvijā būtu jāaizliedz automašīnu izmantošana vai pilnībā jāaizliedz mājlopu audzēšanu lauksamniecībā

"Jaunās apņemšanās, kuras uzliek Eiropas Komisijas piedāvātais klimata un enerģētikas politikas ietvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam, ir tik apjomīgas, ka ne vien negatīvi ietekmēs mūsu valsts un uzņēmēju konkurētspēju, bet var prasīt visai absurdus lēmumus. Piemēram, lai sasniegtu iezīmēto emisiju samazinājumu, Latvijai varētu nākties aizliegt degvielas automašīnu izmantošanu, pārejot pilnībā uz velosipēdiem un elektromobīļiem. Tos pašus rādītājus var sasniegt, piemēram, pilnībā aizliedzot jebkuru mājlopu turēšanu un likvidējot attiecīgo lauksamniecības nozari. Ir arī trešais variants - pilnībā aizliegt dabas gāzes izmantošanu mazajā enerģētikā - pilnībā aizliegt gāzes apkuri mājokļos un pāriet uz biomasas kurināmo absolūti visos dzīvokļos un mājās valstī," šodien Tautsaimniecības padomes vadības komitejas sēdē norādīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

"Jau iepriekšējos gados Latvija ir būtiski (laika posmā no 1990. - 2013.gadam par 58,25 %) samazinājusi savu emisiju apjomu un pašlaik ir viena no "zaļākajām" valstīm Eiropā un pasaulē. Emisijas apjoms uz vienu iedzīvotāju ir zemākais ES. Tāpēc nav samērojami uzlikt Latvijai tik ambiciozas prasības emisiju samazināšanai. Turklāt ES nevar piedāvāt reālus kompensācijas mehānismus, lai mūsu uzņēmēju konkurētspēja nesamazinātos šo prasību dēļ. Eiropas fondi nākamajiem septiņiem gadiem jau ir sadalīti un ir naivi cerēt uz kādu papildu finansējumu. Savukārt, ja kā kompensāciju izskatītu nākamo plānošanas periodu, t.i. pēc 2020. gada, pie tādiem emisiju samazinājuma apjomiem teju visa ES nauda būtu jānovirza šim mērķim, atņemot to zinātnei, izglītībai, ekonomikai un ceļiem," uzsver ministrs.

"Gan kā ekonomikas ministrs, gan kā ekonomists nevaru piekrist šādam politikas ietvaram un uzskatu, ka Latvija nevar piekrist Eiropas Komisijas piedāvājumam. Attīstītām valstīm ir jāsper soļi, lai nepieļautu globālo sasilšanu, bet to nedrīkst darīt, iedzenot tādas valstis kā Latvija atpakaļ akmens laikmetā. Arī citas Eiropas valstis jau ir paudušas savas bažas un skepsi par klimata piedāvājumu," rezumē Dombrovskis.

Kā zināms, Eiropas Komisija 2014. gadā nāca klajā ar piedāvājumu jaunam klimata un enerģētikas politikas satvaram laika posmam no 2020. gada līdz 2030. gadam. Tas paredz noteikt trīs ES līmeņa mērķus klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģētikas jomā:

1) 40 % siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums 2030. gadā, salīdzinot ar 1990. gada līmeni;

2) 27 % atjaunojamās enerģijas (AER) gala patēriņā;

3) 30% energoefektivitātes mērķis.

Eiropas Komisija SEG mērķi piedāvā sasniegt, nosakot dalībvalstīm individuāli saistošus nacionālos mērķus. Savukārt AER un energoefektivitātes mērķi tiktu noteikti ES līmenī, paredzot valstīm pienākumus izveidot vienotu nacionālo plānu šo mērķu sasniegšanai.

Prognozējams, ka mērķa izpilde uzliks papildu slogu atsevišķu nozaru komersantiem, t.sk., enerģētikas. Latvijas komersanti pēdējos gados jau ir īstenojuši dažādus modernizācijas pasākumus, nomainot novecojušās iekārtas pret jaunākām un efektīvākām iekārtām, kā arī pārejot no oglekļa intensīva kurināmā uz biomasu, kas nerada lielas emisijas.

LR Ekonomikas ministrija (EM)