Viedokļi E-Polā

Vai Eiropas jaunie vides mērķi atmetīs Latvijas ekonomiku akmens laikmetā?

Ceturtdien un piektdien [ 23. un 24. oktobrī] gaidāmajā Eiropadomes sēdē gaidāmas karstas diskusijas par klimata un enerģētikas politikas ietvaru laikaposmam no 2020. līdz 2030.gadam. Eiropas Komisija (EK) ir noteikusi ambiciozus mērķus, kurus Latvija kopumā atbalstīs, tomēr mūsu valsts vēlas lielāku skaidrību par prasībām katrai konkrētajai dalībvalstij. Par EK plānu ietekmi domas krasi dalās pat Latvijā – no vienas puses tiek izteiktas bažas, ka jaunās normas Latviju atsviedīs akmens laikmetā, bet no otras izskan apgalvojumi, ka ekonomisko attīstību šie mērķi negatīvi neietekmēšot.

Klimata un enerģētikas politikas ietvara 2020.- 2030.gadam deklarētais mērķis ir panākt, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomika un enerģētika kļūst konkurētspējīgāka, drošāka un ilgtspējīgāka. Pašlaik ES sekmīgi virzās uz 2020.gada klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, tomēr, lai nodrošinātu garantijas investoriem un nodrošinātu koordinētu pieeju dalībvalstīs, esot nepieciešams jauns integrēts politikas satvars līdz 2030.gadam.

Politikas dokumentā ir noteikti četri galvenie mērķi, kas, pēc EK domām, varētu uzlabot planētas veselību, kas gadiem ilgi ir bojāta. EK ierosinājusi jaunu ES dalībvalstu kopīgo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķi - 40% samazinājumu 2030.gadā salīdzinājumā ar 1990.gada kopīgo ES dalībvalstu SEG emisiju apjomu. Šīs mērķis ir kopīgs visām dalībvalstīm, un katrai atsevišķi tāds nav noteikts. Kā kopīgais mērķis ir noteikts, ka 2030.gadā atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaram kopējā izmantoto energoresursu apjomā ir jābūt ne mazāk kā 27%. Vienlaikus dalībvalstīm ir dotas tiesības pašām noteikt nacionāla līmeņa mērķus, kuru summa nodrošinātu ES līmeņa mērķa īstenošanu.

Politikas dokumentā rosināts noteikt 30% energoefektivitātes paaugstināšanas mērķi ES līmenī. Izmaiņu izstrādātāji argumentē, ka ES esot plaša politiskā vienprātība, ka uzlabota energoefektivitāte dod būtisku ieguldījumu, lai īstenotu klimata un enerģētikas politikas galvenos mērķus, arī attiecībā uz konkurētspējas uzlabošanu, energoapgādes drošību, ilgtspēju un pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Ceturtais mērķis ir saistīts ar starpsavienojumiem. Proti, EK plāno, ka dalībvalstīs tiks īstenoti tādi pasākumi, kuri nodrošinās elektrības starpsavienojumu mērķi – 10% no uzstādītās jaudas. Tādējādi ES kopumā varēs palielināt šo mērķi līdz 15% 2030.gadā.

Latvija bažījas par jauno prasību ietekmi uz vājāk attīstītajām valstīm

Lai gan Latvija diskusijās kopumā atbalstīs EK ierosinājumu par nepieciešamību noteikt ES dalībvalstu kopējo mērķi SEG emisiju ierobežošanai un samazināšanai, taču pirms piekrist konkrētam kopējam mērķim tā vēlas redzēt, kādas emisiju samazināšanas saistības būs jāuzņemas katrai dalībvalstij jeb tā saukto „saistību pārdali”. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperti norāda uz trim nosacījumiem, kas būtu jāņem vērā saistību pārdalē attiecībā uz SEG emisiju samazinājumu. Pēc Latvijas ekspertu domām, kā galvenajam kritērijam pārdalē ir jābūt iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju. VARAM norāda, ka valstīm ar zemāku ienākumu līmeni ir nepieciešama straujāka ekonomiskā izaugsme, lai sasniegtu ES vidējo līmeni, kā arī ir sarežģītāk finansēt šos pasākumus, tādēļ arī emisiju samazināšanas mērķim ir jābūt zemākam. Latvija arī uzskata, ka, nosakot SEG samazināšanas mērķus dalībvalstu līmenī, jāņem vērā SEG emisiju samazināšanas iespējas un izmaksas dalībvalstu līmenī. Latvijā, piemēram, lielākais izaicinājums emisiju samazināšana ir lauksaimniecības sektorā, jo palielinot lauksaimniecības zemju izmantošanu, sagaidāms, ka pieaugs arī emisijas. Būtisks ir arī dalībvalstu enerģētiskās drošības stiprināšanas aspekts.

Latvija atbalsta AER mērķa noteikšanu ES līmenī 27% apjomā ar nosacījumu, ja dalībvalstīm netiek noteikti juridiski saistoši skaitliski mērķi vai rādītāji. VARAM sagatavotajā pozīcijā norādīts, ka Latvija uzstāj uz dalībvalstu suverēnajām tiesībām pašām paredzēt nosacījumus savu energoresursu izmantošanai, izvēlēties kādu no energoavotiem, kā arī pašām izvēlēties enerģijas avotu struktūru.

Komentējot EK ieceri noteikt 30% energoefektivitātes paaugstināšanas mērķi, Latvija norāda, ka tā var atbalstīt tādu juridiski nesaistošu energoefektivitātes mērķi, kas nav augstāks par 25%. VARAM eksperti norāda, ka diskusijā par to, kā energoefektivitātes mērķis sasniedzams, ir jāņem vērā tādi faktori kā dalībvalstu ekonomiskā situācija, finanšu instrumentu pieejamība, dalībvalstu energoefektivitātes potenciāls.

Nav skaidrs, ar kādām izmaksām būs jārēķinās

Dokumentā nav noteikti konkrēti mērķi, kas katrai valstij jāsasniedz emisiju samazināšanas jomā. Tāpēc patlaban esot neiespējami noteikt precīzas izmaksas, norāda VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola. Tāpat neesot precīzi zināms, kādi kompensējošie pasākumi būs pieejami Latvijai un citām valstīm. Viņa skaidro, ka Latvijā enerģētikas sektors ir salīdzinoši "tīrs" un lielākā daļa no SEG emisijām rodas mazajā enerģētikā, transportā un lauksaimniecībā, kur emisiju samazināšanas pasākumi ir krietni sarežģītāki un dārgāki. Tāpēc arī Latvijas interesēs ir panākt, lai SEG emisiju samazināšanas mērķis būtu mazāks, kā arī cīnīties par to, lai būtu pieejams papildus finansējums dažādu pasākumu finansēšanai.

Saistībā ar SEG emisijām parasti tiek uzskaitītas tikai investīciju izmaksas, kas nepieciešamas tehnoloģiju nomaiņai. Rēķinot 10 gadu periodam, kopējās papildus izmaksas varētu pārsniegt 1,5 miljardus eiro. Ozola gan aicina vērtēt arī ieguvumus no emisiju apjoma samazināšanas pasākumiem, piemēram, ja mazajās pašvaldībās apkures katlus nomaina pret biomasas katliem, Latvijas tautsaimniecībai kopumā rodas ietaupījums, jo samazinās vajadzība pēc importētā kurināmā - gāzes, degvielas, oglēm. Līdz ar to tiem samazinātas gan apkures izmaksas, gan arī tiek veicināta vietējā ekonomiskā attīstība un uzlabota makroekonomiskā bilance. "Rēķinot, ka mazās un vidējās jaudas apkures katlu izmantošanas ilgums ir vidēji 20-25 gadi, tad skatoties viena gada griezumā, finansiālie ieguvumi Latvijai ir lielāki par izmaksām," uzskata VARAM eksperte. Lai kompleksi varētu izvērtēt sagaidāmos ieguvumus un izmaksas, kā arī modelētu Latvijai izdevīgākos scenārijus, ir nepieciešams nopietns pētnieciskais darbs, piesaistot speciālistus vides, enerģētikas, makroekonomikas un tehnoloģiju jomās. Latvijā pašlaik šādas pētnieciskās kapacitātes gan neesot.

Nāk akmens laikmets

Daudz skeptiskāka par jaunajām iecerēm ir Ekonomikas ministrija. Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka jaunās regulas saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, kuras Latvijai uzliks EK jaunā enerģētikas politika, ir absurdas un Latvijai nozīmē atgriešanos akmens laikmetā.

"Lai izpildītu jaunās prasības, Latvijai ir tikai trīs veidi - aizliegt automašīnas, aizliegt govju turēšanu, kā arī pārtraukt kurināšanu ar gāzi un pāriet uz biomasu. Ņemot vērā, ka pēc 2017.gada vairs nebūs pieejama Eiropas nauda, varam droši rēķināties ar dzīves līmeņa krišanos, iedzīvotāju masveida aizbraukšanu un valsts nonākšanu akmens laikmetā," sacīja Dombrovskis.

Viņš atgādināja, ka līdz šim Latvija jau par 60% samazinājusi savu emisiju apjomu, kas ir otrs lielākais samazinājums pēc Ukrainas rādītājiem, līdz ar to nav godīgi uzlikt Latvijai neizpildāmas prasības emisiju samazināšanai. "Turklāt Briselei nav nekādu kompensāciju uzņēmējiem. Eiropas fondi gadiem sadalīti un ir naivi cerēt uz kādu papildu finansējumu. Savukārt, ja kā kompensāciju izskatītu nākamo plānošanas periodu, pie tādiem emisiju samazinājuma apjomiem visa fondu nauda būtu jānovirza tikai šim mērķim," sacīja ministrs.

Ekonomikas ministrs norādīja, ka Latvijai nevajag piekrist Eiropas Komisijas piedāvājumam, līdz ar to būtu jāpievienojas Polijas viedoklim, kura jau oficiāli paudusi striktu noraidījumu plānotajam emisiju samazinājumam.

Dokumentam nonākot publiskā apritē, jau ir izskanējusi kritika par noteikto mērķu ietekmi uz tautsaimniecību un būtiskajiem zaudējumiem, ko tā cietīs, ja notiks nepiekāpīga virzība uz noteikto mērķu sasniegšanu. No ambiciozās EK politikas cietēju vai tiešu zaudētāju nebūs, apgalvo Ozola. Tieši pretēji - sabiedrība būšot lielākā ieguvēja. Arī Latvijā gan sabiedrība kopumā, gan arī pašvaldības un uzņēmumi ieinteresēti atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanā. Piemēram, administrējot Klimata pārmaiņu finanšu instrumentu, VARAM ir noorganizējusi 16 projektu konkursus, kuros sniegts atbalsts energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai, jaunu tehnoloģiju izstrādei, sabiedrības informēšanai. Kopējais šajos konkursos ieguldītais finansējuma apmērs pārsniedz 200 miljonus eiro. Turklāt pieprasījumi daudzkārt pārsnieguši pieejamo finansējumu, kas liecinot par to, ka pašvaldībām un mājsaimniecībām tiešām ir interese pāriet uz energoefektīvām tehnoloģijām un atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Savukārt attiecībā uz rūpniecības uzņēmumiem, kas konkurē starptautiskajos tirgos un ir pakļauti tā sauktajam oglekļa pārvirzes riskam, tiek piemēroti atviegloti nosacījumi, proti, šiem uzņēmumiem tiek piešķirtas bezmaksas emisiju kvotas, mierina Ozola. Tas notiek jau pašlaik, un šāda pieeja turpināšoties arī pēc 2020.gada. Latvijā šādi uzņēmumi ir AS "Rīgas kuģu būvētava", SIA "Lauma Fabrics", SIA "Sabiedrība Mārupe", AS "Ventbunkers", SIA "Saulkalne S", AS "Valmieras stikla šķiedra", AS "Lode", SIA "Olaines ķīmiskā rūpnīca "Biolars"", SIA "Cemex", SIA "Knauf" un citi.

Pagaidām gan vēl ir pāragri vērtēt, kāda būs SEG emisiju samazināšanas ietekme uz konkrētām tautsaimniecības nozarēm, izteicās Ozola. Tomēr ir pamats uzskatīt, ka ietekme nebūs tik būtiska, kā uzskatīts sākotnēji. Proti, Latvijas SEG emisijas pašlaik ir tuvu 2005.gada līmenim. Tas nozīmē, ka Latvijas IKP turpina pieaugt, bet SEG emisijas nepieaug vienlīdz strauji. Savukārt tas nozīmējot, ka SEG emisiju un IKP attīstībā ir skaidri redzama IKP un SEG emisiju atsaiste jeb IKP var augt, neizraisot SEG emisiju palielināšanos. Tas nozīmē, ka klimata politika neapdraud ekonomisko attīstību.

Latvija gaisu galvenokārt piesārņo ar transporta izplūdes gāzēm un rūpniecību

Lai gan laika posmā no 1990. līdz 2013.gadam valsts kopējās SEG emisijas ir samazinājušās par 58,25%, analizējot pēdējās desmitgades datus, konstatēts, ka, sākot ar 2000.gadu, ir vērojams SEG emisiju pieaugums. Kā skaidro VARAM, daļa SEG emisiju rodas kurināmā izmantošanas procesos. Stacionārajā tehnoloģiskajās nozarēs gan siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, gan rūpniecisko ražošanas procesu nodrošināšanai, gan arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē tie bija 38,54% no kopējā Latvijas 2013.gada SEG emisiju apjoma. Kā otrs nozīmīgākais SEG emisiju avots ir transporta sektors - 25,8% no kopējā Latvijas 2013.gada SEG emisiju apjoma, kur emisiju apjomā absolūti dominē emisijas no degvielas patēriņa autotransportā. Trešais nozīmīgākais emisiju avots ir lauksaimniecība – 22,93% no kopējā Latvijas 2013.gada SEG emisiju apjoma.

Latvijas ekspertu sagatavotais scenārijs neparedz SEG emisiju samazināšanos laika periodā līdz 2030.gadam. Tieši pretēji - kopējās emisijas pakāpeniski pieaugs. Stacionārajai enerģētikai un lauksaimniecības sektoram SEG emisiju pieaugumu p attiecībā pret 2005.gadu prognozē 42,22% un 64,12% apmērā. Lauksaimniecības sektorā lielākais SEG emisiju pieaugums tiek prognozēts zemes apstrādes un mēslojuma izmantošanas zemes apstrādei darbībās, bet stacionārās enerģētikas nozarē - siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas iekārtās.

Tomēr ir vērojams arī pozitīvs progress - Latvijā 2011.-2012. gadā ir panākts progress atjaunojamās enerģijas plašākā izmantošanā. Sasniegtais AER īpatsvars 2011-2012. gadā bija 34,7%. Lielāko daļu no Latvijas elektroenerģijas bruto galapatēriņa nodrošina Daugavas kaskādē esošās lielās hidroelektrostacijas. VARAM arī atgādina, ka AER īpatsvara pieaugumu elektroenerģijas sektorā sekmē elektroenerģijas obligātais iepirkums.

Īstenojot jauno klimata un enerģētikas politiku, Eiropas Savienība uzliks sev kaklā jaunas sakas, 23. oktobrī Briselē žurnālistiem pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Viņasprāt, tādējādi Eiropa mazinās savu konkurētspēju pasaulē, jo, nosakot ierobežojumus uzņēmumiem, tie kļūs nekonkurētspējīgi ar pārējās pasaules uzņēmējiem, palēninot arī Eiropas ekonomisko attīstību.

"Ja grib ierobežot [siltumnīcefekta gāzu] emisijas, tad par to jāparakstās visām valstīm kopā, nevis tikai Eiropai. Patlaban Eiropa uzliek tikai sev sakas kaklā," teica Meņģelsone. Tas nozīmē, ka ierobežojumi būs Eiropas uzņēmumiem, un tie vairs nespēs konkurēt ar Āzijas vai ASV komersantiem.

Komentējot Eiropas Komisijas (EK) plānotos mērķus turpmākajiem 15 gadiem, LDDK ģenerāldirektore uzsvēra, ka jau tagad Latvija ir otrā zaļākā valsts Eiropas Savienībā, un, ja mērķi politikas dokumentā netiks mainīti, Latvijai tie var būt zaudējumi, kas sasniegs vairākus miljardus eiro.