Viedokļi E-Polā

Ministru prezidente: ES klimata politikā panācām Latvijai labvēlīgus nosacījumus

Ceturtdien, 23. oktobrī Briselē Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojās par ES Klimata un enerģētikas politiku no 2020. līdz 2030.gadam. Vienošanās paredz panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu visā ES par 40%, salīdzinot ar 1990.gadu, palielināt enerģijas izmantošanas efektivitāti, kā arī plašāk izmantot atjaunojamos energoresursus. Tāpat tika pieņemti lēmumi, kas ievērojami stiprinās ES un Latvijas enerģētisko drošību.

"Sarunu gaitā Latvijai ir izdevies klimata un enerģētikas paketē iekļaut nosacījumus, kas stiprinās Latvijas enerģētisko drošību," norāda Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Viņa arī piebilda, ka ir izdevies lēmumā iekļaut Latvijai izdevīgus nosacījumus emisiju samazināšanas mērķa noteikšanai. "Eiropadomē vienojāmies, ka tiks ņemta vērā valstu nacionālā specifika. Latvijai tas ir transporta un lauksaimniecības īpatsvars emisiju bilancē. Ņemot vērā, ka lauksaimniecībā ir ierobežots emisiju samazināšanas potenciāls, tai tiks meklēts īpašs risinājums," skaidroja Ministru prezidente.

Eiropadomes vienošanās paredz, ka dalībvalstīm būs pieejams finansējums emisiju samazināšanas projektu īstenošanai. Turklāt Latvija panāca, ka šo finansējumu būs iespējams piešķirt arī maza mēroga projektiem. Arī turpmāk tiks piešķirtas bezmaksas emisiju kvotas energointensīviem uzņēmumiem, kas konkurē starptautiskajā tirgū.

Eiropadome arī vienojās, ka 2030.gadā ES kopējā enerģijas patēriņā atjaunojamo energoresursu īpatsvaram jābūt 27 % apmērā. Latvijai ir īpaši nozīmīgi, ka katra dalībvalsts varēs brīvi izvēlēties tās ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā.

Eiropadome panāca kopēju izpratni par ES enerģētiskās drošības un iekšējā enerģijas tirgus stiprināšanu. Ministru prezidente arī pauda gandarījumu, ka Eiropadome ir pievērsusi īpašu uzmanību Baltijas valstu energoatkarības problemātikai. Kā prioritāte arī pēc 2020.gada ir noteikts darbs pie Baltijas valstu integrācijas Eiropas elektroenerģijas tīklos un to sinhronizācija ar pārējām ES dalībvalstīm. Tāpat panākta vienošanās ieviest svarīgākos infrastruktūras projektus, kas nodrošinās gāzes piegāžu ceļu un avotu dažādošanu, vienlaikus izceļot gāzes infrastruktūras attīstību Baltijas valstīs un Somijā.

Vienošanās par ES klimata un enerģijas ilgtermiņa politiku sniegs nepieciešamo stabilitāti un prognozējamību uzņēmējiem, kā arī veicinās investīcijas. Turklāt vienošanās skaidri demonstrē ES vadošo lomu klimata pārmaiņu ietekmes ierobežošanā un mudinās pārējās valstis uzņemties līdzvērtīgas saistības.

Informāciju sagatavoja Džeina Tamuļeviča, Ministru prezidentes preses sekretāre.