Viedokļi E-Polā

Vidzemes zemnieku neapmierinātība par Mazāk labvēlīgo apvidu solījumiem

Jaunajā plānošanas periodā (2014.-2020.) tiek papildināts Mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) saraksts. 2014.gadā Zemkopības ministrija nepaspēja izstrādāt un ieviest izmaiņas, tādēļ maksājumus izmaksā pēc 2013.gada sadalījuma, bet ar nosacījumu, ka tām saimniecībām, kas iepriekš nebija MLA teritorijā, bet kopš 2014.gada ir, pienāksies kompensācija 9 miljonu eiro apmērā. Lai arī iepriekš 9 miljoni eiro tika ierakstīti visos nepieciešamajos dokumentos un lauksaimnieki ar to rēķinājās, 24.novembra Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju Konsultatīvās padomes sēdē kompensācijas vairs netika pieminētas un ministrijas darbinieki aukstasinīgi norāda: nevaram izmaksāt un viss.

2013.gadā gan apmeklējot lauksaimniekus Vidzemē, gan tiekoties sanāksmēs, toreizējās Zemkopības ministres Laimdotas Straujumas vadībā kompensācijas tika apsolītas. Lai arī 2014.gada februārī, lemjot par jaunajām MLA teritorijām un kritērijiem, dokumentos bija ierakstītas kompensācijas, jau pavasarī Lauku atbalsta dienestā, piesakoties uz maksājumiem, Zemkopības ministrijas atbilde bija īsa un kodolīga - pieteikties varēs 2015.gadā. Arī pēc šī starpgadījuma ministrijas pārstāvji kompensācijas joprojām solīja, līdz 24.novembrī norādīja, ka kompensācijas nav iespējams izmaksāt un viss.

z/s "Robežnieki" saimniece Ieva Alpa-Eizenberga no Salacgrīvas pagasta: "2013.gadā Braslavas pagasta Daiņa Kreišmaņa saimniecībā viesojās toreizējā Zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Tad diskutējām kopā ar zemniekiem un ZM ierēdņiem par MLA kartējumu jaunajā plānošanas periodā un uzstājām par tā pārskatīšanu un taisnīgāku sadalījumu. Ministre apzinājās situāciju un apsolīja, ka, MLA teritorijas un kartējums tiks mainīts no 2014.gada. 2013.gada vēlā rudenī, kad Zemkopības ministrijas ierēdņi saprata, ka 2014.gadā nevarēs ieviest jaunos MLA noteikumus, zemnieki bija gatavi organizēt protesta akcijas un bloķēt Tallinas šoseju. Zemkopības ministrijas pārstāvji apsolīja risinājumu - kompensāciju 9 miljonu eiro apmērā, kas tiks izmaksāts par 2014.gadu. Līdz pat šā gada novembra beigām mēs paļāvāmies uz ministrijas solījumu, bet izrādās, ka viņiem solījumi nozīmē tieši neko. Vai tiešām joprojām lauksaimniekiem ir jāsastopas ar "nu un " politiku? Vai mēs bankām varam pateikt, ka maksājumu neatmaksāsim un - "nu un"? Nē, mēs tā nevaram darīt, jo esam ieķīlājuši savu un bērnu nākotni. Ja tika solīts, tad solītais ir jāpilda, nevis jāaizbildinās, ka Eiropa neļauj. Ja neļauj, tad varbūt jauno shēmu vajadzēja ieviest jau 2014.gadā?"

Zaiga Blaua: Limbažu zemnieku biedrība jau no 2004.gada, kad Latvijā tika sadalīts MLA platību statuss ir vedusi sarunas ar ZM par to, ka ir jāmainās MLA kritērijiem, par pamatu ņemot augsnes auglību un tikai pēc tam pārējos rādītājus. Bijušie zemkopības ministri arī vairākkārtīgi solījuši teritorijas un finansējumu pārskatīt, bet nekas nemainījās. Lauksaimniecības zemes Salacgrīvas un Limbažu novados, ir īpaši akmeņainas, mazauglīgas un tas apgrūtina augsnes apstrādi, samazina iegūtās ražas. Tā kā pagājušais plānošanas periods ir beidzies, mūsu biedrības lauksaimnieki lika lielas cerības uz to, ka no 2014.gada manīsies MLA teritorijas un ar to saistītais finansējums. Šobrīd ministrijas norāda, ka nav iespējams piešķirt finansējumu ar 2014.gadu, lai gan plānošanas periods ir sācies. Saprotam, ka, ja nekas nemainīsies, tad solījumi ir bijuši tukši, un tas mūsu lauksaimniekus neapmierina.

Atgādinām, ka MLA atbalsta mērķis ir veicināt lauku ainavas uzturēšanu un sekmēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību teritorijās, kurās ir apgrūtināta lauksaimnieciskā darbība. Latvijā MLA teritorijas ir lauksaimnieciskai ražošanai mazāk labvēlīgi reģioni, kuros ir zemi sociālekonomiskie rādītāji, kur ir sarežģīti apstrādāt zemi, tai ir zema augsnes auglība.

Informāciju sagatavoja Dzintra Eizenberga, Salacgrīvas novada domes Uzņēmējdarbības centra vadītāja.

ZM Lauku attīstības departamenta direktore Lienes Jansones komentārs

Vienošanās par minēto atbalstu ir bijusi, tas tiks izmaksāts no 2015.gada, savukārt process iekavējies, jo to bija epieciešams saskaņot Briselē. Esam EK iesnieguši gan likmes, gan visus pārējos nepieciešamos aprēķinus. Process nav ātrs, patlaban tiek gaidīts lēmums par apstiprināšanu, un nākamgad atbalsts tiks izmaksāts.