Viedokļi E-Polā

LOSP 2014.gada notikumu apskats un 2015.gada izaicinājumi

Gada misija – vietējās produkcijas noieta veicināšana

Aicinājām valsts iepirkumos atbalstīt Latvijā ražotu produkciju – veicinot iestādes izmantot iespējas, ko paredz Publisko iepirkumu likums - iepirkt saimnieciski izdevīgāko produktu, tādējādi radot iespēju Latvijas produktiem būt konkurētspējīgākiem nekā citu valstu precei. Tāpat esam iesaistījušies kampaņā „Latvijas labums - pērc vietējo”- aicinot ikvienu izvēlēties Latvijas produktus, atbalstot Latvijas ražotājus, saglabājot darbavietas, veicinot tautsaimniecības attīstību.

Visneatbilstošākais uzbrukums lauksaimniekiem

Visa gada garumā esam mēģinājuši pierādīt un aizstāvēt kažokzvēru nozares būtisko lomu tautsaimniecības labā, un neskatoties uz dažādu zvēru aizstāvju organizāciju pastāvošo vēlmi nozari likvidēt, LOSP vienmēr ir pastāvējis par nozares saglabāšanu un turpmāku attīstību Latvijā. Sabiedrībā izplatītā informācija par dzīvnieku labturības normu neievērošanu ir nepatiesa, jo visu audzētāju prioritāte ir nodrošināt kvalitatīvu gala produkciju un neievērojot augstākās dzīvnieku labturības normas tas nav iespējams, LOSP uzskata, ka vairāk uzmanības jāvērš uz nozares attīstību, akcentējot to, ka nozares attīstībā tiek ievērotas jaunākās tendences dzīvnieku labturībā. Ņemot vērā nozarē nodarbināto cilvēku (aptuveni 500), investīciju apjomu un strauji augošo nozares ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, būtu absurdi uz nepamatotu un emocijām balstītu apgalvojumu pamata likt šķēršļus tālākai nozares attīstībai.

Gada sadarbība

Pierādot valstu vienotību un sadarbību risinot kopējus jautājumus notika regulāra sadarbība ar Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijām, gan rīkojot tikšanās par valstīm kopīgiem jautājumiem, gan kopīga vēršanās pie Eiropas Savienības institūcijām, lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem gan tiešmaksājumu ziņā, gan risinot jautājumus pēc Krievijas embargo ieviešanas.

LOSP apvieno 59 dažādu lauksaimniecības nozaru organizācijas – kas nozīmē absolūti atšķirīgu – platību saimniecības, kultūras, lopu šķirnes un vienības, pārstāvētās nozares un intereses – tomēr par spīti visam spējam rast kompromisu un rast valstiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanu.

Gada apspriestākie noteikumi

Ilgstoši notika lauksaimnieku diskusija par Likumprojektu „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumiem, kas galvenokārt tika vērsti uz to, lai ES likumdošanas normu ietvaros noteiktu ierobežojumus Latvijas zemes iztirgošanai ārzemju spekulantiem - nosakot zemi kā prioritāru lauksaimnieciskās ražošanas resursu, nevis kā vieglu investīciju instrumentu.

Gada nodoklis

Gada lepnums, ir panāktie grozījumi likumos „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un „par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz ieviest sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli 15% apmērā. Jaunās izmaiņas attieksies uz darbaspēka nodokļa ieviešanu sezonas rakstura darbos augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā nodarbinātajiem sezonas laukstrādniekiem.

Gada cīņa ar vējdzirnavām

Ilgstoši nesakārtotais jautājums, par to, ka Latvijas tirdzniecības telpā ir tik liels ievesto dārzeņu īpatsvars - bažas par to, ka Latvijas tirgū nonāk dārzeņi, kuru izcelsme nav izsekojama. Dažādu kontrolējošo iestāžu vadībā tiek mēģināts šo problēmu izskaust, ieviešot jaunas normas, problēmas risinājums kopīgi tiek meklēts - Valsts ieņēmumu dienests stingri uzraudzīs pārvadātājus, lai izkontrolētu augļu un dārzeņu izcelsmes valsti – nepieciešamības gadījumā, jebkuram augļu un dārzeņu pārvadātājam ir jābūt gatavam arī uz to, ka tiks pārbaudīta norādītās kravas izcelsmes saimniecība. Cerams, šādas kontroles veicinās sakārtot haotisko situāciju dārzeņu un augļu tirdzniecības shēmā!

Gada kontroles

Vasaras periodā, kad ir lauksaimnieku karstākā darba sezona, Valsts darba inspekcija (VDI) veica pārbaudes saimniecībās, pārbaudot darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. Vērsām uzmanību, par to, ka primārajā vietā ir darbinieku veselībai un dzīvībai nekaitīgi darba apstākļi, taču ir situācijas, kad neskaitāmo pārbaužu laikā lauksaimnieks vairs netiek primāri uzskatīts kā lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs, bet gan kā neskaitāmo institūciju kontroļu, pārbaužu un soda sankciju mērķtiecīgs objekts.

Gada neraža

Āfrikas cūku mēris un Krievijas Federācijas aizliegums (embargo) ievest Eiropas Savienībā (ES), t.sk. Latvijā ražotās lauksaimniecības produktus, pamatīgi sašūpoja piena, dārzeņu, augļu un cūkgaļas nozares tirgu. Straujais piena cenas kritums zem pašizmaksas lielākajai daļai piena nozares saimniecībām joprojām sagādā ne mazums raizes un radījis lielus zaudējumus mūsu lauksaimniekiem, kuri darbojas nestabilā biznesa vidē, rezultātā tas atstāja negatīvu ietekmi uz lauksaimniecību, īpaši jau uz lopkopības sektoru.

Nākamā gada neraža

Pārejas posma valsts atbalsta samazinājums praktiski visām lauksaimniecības nozarēm, tas nozīmē no maksimāli atļautā maksājuma apjoma – 72,9 milj. EUR sagaidāms atbalsta samazinājums līdz 50,9 milj. EUR nākamajā gadā ar turpmāku samazinājuma tendenci.

Pārejas posma valsts atbalsts no 2015. līdz 2020.gadam ir svarīgs, lai garantētu atbalstu lauksaimniekiem vairākās lauksaimniecības nozarēs un nodrošinātu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus ar citām ES dalībvalstīm, lai nodrošinātu valsts atbalsta nepārtrauktību par vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un produktivitātes datu izvērtēšanu.

Gada zināšanas – Visa gada garumā LOSP dalīborganizācijas ir prezentējušas pārstāvēto nozaru ekspertu ziņojumus, informējot plašāku sabiedrību par nozaru sasniegto, aktualitātēm un izaicinājumiem tālākai nozaru izaugsmei un attīstībai. LOSP aktīvi iesaistījies arī Nozaru ekspertu padomē, iesaistoties lauksaimniecības profesionālās izglītības jautājuma sakārtošanā – piedaloties eksaminācijas komisijās un programmu izstrādē.

Gada lepnums – LOSP lepns par lauksaimniekiem un lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, kuri devuši savu artavu nozares attīstībai. Vairums lauksaimnieku organizāciju pārstāvji ieguvuši – gan Valsts apbalvojumus, Ministru Kabineta Atzinības rakstus, kā arī Zemkopības ministrijas augstāko apbalvojumu – medaļu „Par centību”.

Nākamā gada apņemšanās un izaicinājumi

Mūsu veselību ietekmē uzturs un pārtika ko mēs ēdam. Pārtika sākas no lauksaimnieka saražotās produkcijas – tāpēc aktīvi sadarbojamies un turpināsim darbu ar Veselības ministriju, lai popularizētu veselīga uztura jautājumu un popularizētu bioloģisko lauksaimniecību, kura pēdējo gadu laikā pasaulē un Latvijā iet drošu uzvaras gājienu.

Jāturpina darbs pie iesākto jautājumu risinājumiem - jārisina nepilnības liellopu un aitu gaļas nozarēs, kuru attīstīšanai mums ir labi priekšnosacījumi, pirmkārt zemes resurss, nepiesātināts tirgus, iespēja nodrošināt augstāku pievienoto vērtību nozarē, lai novērstu nozares sadrumstalotību un spētu Latvijā izveidot mērķtiecīgu produkcijas virzību tirgū, nodrošinot vietējo tirgu ar kvalitatīvu produkciju, veicinot eksporta tirgus attīstību. Tāpat arī jāturpina darbs pie jebkuras nozares sakārtošanas, lai vietējā produkcija spētu nodrošināt vietējo tirgu, lai mēs kļūtu vairāk pašpietiekami vismaz pārtikas nodrošināšanas jautājumā – un mazāk atkarīgi no importa, kā arī veidot valsts politiku, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti radīt eksporta preces ar pievienoto vērtību, nevis orientēties uz jebkura produkta, kā izejvielas eksportēšanu.

Nodokļu jomā, turpināsim jautājumu par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikai tikai svaigajiem produktiem, t.i. svaigpienam, svaigai gaļai, dārzeņiem, augļiem. ogām, kas nav apstrādāti ar speciāliem realizācijas termiņa paildzināšanas preparātiem  – kas ne tikai uzlabos vietējo iedzīvotāju pirktspēju un kopējo tautsaimniecības situāciju, bet arī palielinās.

Turpināsim arī darbu pie jautājuma par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu lauksaimnieciskajā ražošanā. Pieņemot valsts līmeņa lēmumus enerģētikas nozarē, jāsaprot, ka Latvijas ekonomikai nozīmīga ir vietējo resursu ekonomiska izmantošana. Pārdomāti jāizvērtē gāzes tirgus liberalizācijas un zaļās enerģijas iespējamie priekšlikumi, lai neradītu papildus finansiālu slogu uzņēmējiem un lauksaimniekiem.

LOSP sastāvā ir ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet arī meža īpašnieku pārstāvniecība, līdz ar to turpinās arī darbs pie jautājumiem, lai rastu kompromisus zemju apmežošanas jautājumos.

Nākamā gadā lauksaimniekiem būs jāsastopas ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, jāizpilda tā saucamās zaļināšanas prasības, kuras nesīs jaunus noteikumus un regulējumus, lai panāktu klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi.

Ar 2015.gadu tiks atceltas piena kvotas un pēc aprēķiniem skaidrs ir tas, ka Latvija ir pārsniegusi izsniegto kvotu apjomu. Lai kā arī liela daļa saimniecību cerējušas uz to, ka tiks atcelta ES noteiktā soda nauda par pārsniegto piena kvotu, tomēr nākamais gads nesīs savas prasības, ar kurām piena nozarē nodarbinātajiem būs jārēķinās.

Nozares risku diversifikācija

Ņemot vērā "lauksaimniecības flagmaņus"- graudkopību un piena lopkopību, izsvērti jāattīsta nozares, kuru tendence nav konkurēt globālajā industriālo produktu segmentā, strādājot galvenokārt uz apjomu, bet gan uz lielāku pievienoto vērtību. Tas dotu iespēju ilgtermiņā labāk izmantot mūsu resursus, pirmkārt, tīro vidi, klimatu, kā arī dodot iespēju cilvēkiem strādāt laukos.