Viedokļi E-Polā

Lauksaimnieki: Nodokļu politikā nepieciešami uzlabojumi

Piektdien, 9.janvārī Finanšu ministrijā lauksaimnieku nevalstisko organizāciju un piena pārstrādes uzņēmumu vadītāji tikās ar Finanšu ministru Jāni Reiru, lai pārrunātu aktuālos jautājumus lauksaimniecībā.

Tikšanās laikā tika pārrunāti vairāki lauksaimniekiem aktuāli jautājumi, piemēram, lauksaimniecības darbiem paredzētās krāsotās dīzeļdegvielas jautājums, iespējamie atvieglojumi lauksaimniecībā izmatojamās zemes iegādei un nekustamā īpašuma nodokļa celšana neapstrādātai lauksaimniecībā izmatojamai zemei, kas pieder juridiskajām personām (līdz 5%).

Ņemot vērā situāciju piena nozarē, tika diskutēts par iespējām nozares stabilizācijai un konkurētspējas veicināšanu. Tāpat tika pārrunāts jautājums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu veselīgai pārtikai un sezonas laukstrādnieku nodarbināšanu augkopības un lopkopības saimniecībās, kā arī citi lauksaimniekiem aktuāli jautājumi.

Finanšu ministrs Jānis Reirs: "Šīs bija pirmā mūsu abpusējā tikšanās, kuras laikā pār-runājām lauksaimniekiem aktuālās problēmas un vienojāmies turpmāk veidot tradīciju, tiekoties vismaz reizi ceturksnī. Jāsaka gan, ka par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, samazināto PVN likmi pārtikai jau vairākkārt Finanšu ministrija ir norādījusi, ka to nav iespējams īstenot. Turpretī "zaļais iepirkums" ir iespēja mūsu lauksaimniekiem konkurēt ar citu valstu produkcijas piegādātājiem. Tāpat atkārtoti vēlos aicināt tos uzņēmumus, kas cietuši no Krievijas noteiktā embargo, izmantot valsts piedāvātos atvieglojumus."

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dalīborganizācijas Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis: "Saruna ar finanšu ministru risinājās konstruktīvā gaisotnē - uzklausot lauksaimnieku viedokļus nodokļu politikas uzlabošanas jomā. Finanšu ministrs strikti noraidīja ierosinājumu par samazinātu PVN veselīgai pārtikai, jo, vadoties pēc esošās valsts budžeta situācijas, tas nav iespējams. Tāpat netika panākta vienošanās arī jautājumā par subsīdiju neaplikšanu ar nodokļiem pēc 2017.gada. Savukārt par marķētās dīzeļdegvielas jautājumu sarunās tika solīts atrisināt marķētās un nemarķētās dīzeļdegvielas aprites jautājumus saimniecībās. Pozitīvu risinājumu gaidām attiecībā uz izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem sezonas laukstrādnieku nodarbināšanā augkopības un lopkopības saimniecībās, jo, kā zināms, panāktais nodokļa atvieglojums attiecās tikai uz dārzkopībā nodarbinātajiem sezonas darbiniekiem - augļu un dārzeņu saimniecībās."

Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: "Šodien mēs finanšu ministru Jāni Reiru iepazīstinājām ar lauksaimniekiem aktuālajiem jautājumiem. Diskutējot par sezonas laukstrādnieka nodokli, ministrs izvērtēs sistēmas efektivitāti pagājušajā gadā un turpinās sistēmu pilnveidot, lai to varētu ieviest arī citos lauksaimniecības sektoros. Ministrs izvērtēs pašreizējo situāciju ar nekustamā īpašuma nodokli neapstrādātai zemei. Kā arī iespējams tālāk lemt par nekustamā īpašuma nodokļa likmes palielināšanu juridiskajām personām piederošajai neapstrādātai lauksaimniecības zemei. Tāpat ministrs apņēmās meklēt risinājumus, lai zemes iegādes izmaksas lauksaimnieki varētu iekļaut uzņēmuma izmaksu daļā."

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece, LPKS "Piena ceļš" valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece: "Šī bija mūsu pirmā tikšanās ar finanšu ministru, un, mūsuprāt, šī tradīcija ir jāturpina, uzturot regulāru sadarbību ar Finanšu ministriju (FM), jo tikai tā varēsim atrast labāko risinājumu sarežģītās situācijās. Ministrs un viņa kolēģi uzņēmās virkni mājas darbu - jautājumā par atvieglojumiem lauksaimniecībā izmantojamai zemei, FM apņēmās uz zemi turpmāk raudzīties tāpat kā uz jebkuru citu ražošanas līdzekli, meklējot iespējas sasaistīt atvieglojumus ar amortizāciju. Attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas pieder juridiskajām personām, FM norādīja, ka jau šobrīd pašvaldības drīkst likt klāt nodokli līdz pat 3%, taču vēl tiks analizēti arī Lauku atbalsta dienesta (LAD) rīcībā esošie dati. Šoreiz no ministra nesaņēmām atbalstu samazinātam PVN svaigai un veselīgai pārtikai, tika norādīts, ka lielākie ieguvēji būs tirgotāji, nevis ražotāji un pircēji. Tomēr vienojāmies, ka tiks vērtēta iespēja, līdzīgi kā Vācijā, likumā noteikt uzcenojuma apjomu, ko drīkst piemērot katrs no "ķēdes" dalībnie-kiem - ražotājs, pārstrādātājs vai pārdevējs."

Ar Finanšu ministru Jāni Reiru tikās biedrības Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis, biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, "Zemnieku saeimas" biedrs un z/s "Pilslejas" saimnieks Uldis Krievārs, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece, LPKS "Piena ceļš" valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece un SIA "Latvijas Piens" vadītāja Anita Skudra.

Par LOSP
Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 59 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 13 000 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.

Par ZSA

Biedrība "Zemnieku saeima" ir ietekmīgākā lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Mūsu biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido 9 kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un lauksaimniecības nozares. Biedri kopā apsaimnieko vairāk kā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.

Par LLKA

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002.gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 54 biedri.