Viedokļi E-Polā

LOSP: Enerģija jāražo efektīvi - lai dzīvotu “zaļi”, bet ne trūkumā!

Krista Garkalne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP)
11.02.2015

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) jau ilglaicīgi iesaistījusies enerģētikas jautājumu diskusijās, lai sniegtu priekšlikumus, kas vērsti ne tikai elektroenerģijas ražotāju, bet gan visas sabiedrības interesēs.

Lai enerģētikas nozare ietu kopsolī ar valsts tautsaimniecības attīstības scenārijiem, ir jāpilnveido Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, kas ir kā tālākās enerģētikas nākotnes attīstības virziena rādītājs.

Kaut arī Ekonomikas ministrijā ir sagatavots Energoefektivitātes likumprojekts un tiek strādāts pie Enerģētikas pamatnostādnēm, tomēr izpildē ir daudz nepilnību. Abos dokumentos ir daudz uzdevumu uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā, bet trūkst valsts pārvaldes un Latvenergo energoefektivitāšu uzlabošanas pasākumi.

LOSP enerģētikas eksperti uzskata, ka nav pieņemams Eiropas Savienības (ES) piedāvājums samazināt siltumnīcefekta gāzes ( SEG) emisiju, neņemot vērā lauksaimniecisko kultūru un mežu, kurš Latvijā aizņem ap 58% teritorijas, CO2 absorbciju. Jāpanāk, ka ES normatīvajos aktos tiek veikti labojumi, kas izslēgtu Latviju no nevienlīdzīgās situācijas. Novēršot šo absurdo situāciju – tiktu noņemts izdevumu slogs mūsu lauksaimniekiem, kas rastos uz SEG emisiju samazināšanu. Salīdzinājumā ar pārējo industrializēto Eiropu, Latvija lielā mērā ir “Eiropas plaušas”, jo ar mūsu mežu īpatsvaru un tik neattīstīto industrializāciju vēl esam salīdzinoši “zaļa valsts”.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs: “Latvijas enerģētikas sektors iet straujiem soļiem uz priekšu un valsts ar savu uzņēmumu- Latvenergo lepojas, kā zaļākās elektroenerģijas ražotāji, jo uzticīgi pildām ES uzliktās prasības, kas ekonomiski liek ciest visiem iedzīvotājiem. Latvijā ir noteikts, ka no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) 2020.gadā jābūt saražotai 40% enerģijas, savukārt vidējā prasība Eiropai ir 27%.Esam lepni par savu valsti un tās iespējām dzīvot zaļi, bet ne trūkumā!”

Arī sekojot līdzi Nordpool biržu cenu izmaiņām, diemžēl jāsecina, ka mums elektroenerģija tiek piedāvāta par apmēram 2 reizes augstāku cenu, savukārt mūsu pašu uzbūvētā Daugavas HES kaskāde nesniedz cerēto labumu tautai, bet gan tikai Latvenergo.

LOSP dalīborganizācijas - Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis: “Lai iegūtu visa sabiedrība, galvenais ir maksimāli samazināt elektroenerģijas izmaksas un tas ir izdarāms - Daugavas HES kaskādes lēto elektroenerģiju pievienot obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kopējam grozam, tā to samazinot vismaz par 50% vai nesedzot no OIK groza TEC uzturēšanas izmaksas ap 70 milj.eiro/gadā. Rezultāts - par vismaz 50% tiek samazināts OIK un Latvijā ir viena no gala lietotājam zemākajām elektroenerģijas cenām Baltijas un Ziemeļvalstu jūras valstīs. Tāpat nepietiekamais starpvalstu elektrotīklu savienojums ietekmē mūsu elektroenerģijas cenu, ko atrisinās izbūvētais starpsavienojums - Latvija - Igaunija. Enerģētikas pamatnostādnēs ir jābūt pateiktam, ka pēc starpsavienojuma izbūves Latvijā elektrības biržas cena ir līdzvērtīga reģiona cenai, nevis 2 reizes dārgāka.”

Jautājums ir vai valsts vēlas un spēj nodrošināt lētāko elektroenerģiju uzņēmējdarbībai un labklājību sabiedrībai? Mums ir pietiekami pamatoti instrumenti - mēs esam “zaļa” valsts un mums ir Daugava un pateicoties šiem diviem argumentiem - Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam un Energoefektivitātes likums ir pārstrādājami visas sabiedrības interesēs.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP)

x

Paroles atgadināšana