Viedokļi E-Polā

Bijušais cūku audzētājs: Ja ĀCM arī ir bijis, lielākie tā izplatītāji bijuši PVD darbinieki

Ivars Soikāns, Nac.ag. LETA
11.02.2015

Ja Āfrikas cūku mēris (ĀCM) arī ir bijis, tad lielākie tā izplatītāji, iespējams, bijuši paši Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbinieki, šādu pārliecību aģentūrai LETA pauda nu jau bijušais cūku audzētājs no Krāslavas novada Skaistas pagasta Aigars Trušelis.

Pasākumu kompleksu, kas ticis īstenots, lai mazinātu saslimstību ar ĀCM, cūkaudzētājs vērtē visai kritiski. "Manuprāt, lielākā problēma visā šajā procesā bija paši PVD darbinieki, kas braukāja pa visām fermām un cūku novietnēm un ņēma tur analīzes, tādējādi, iespējams, sekmējot ĀCM izplatību.

Teikšu godīgi, PVD darbinieku veiktie dezinfekcijas pasākumi - paliet kaut ko uz apaviem un pateikt, ka tā ir dezinfekcija - izskatījās absurdi," teica Trušelis.

Visai absurda bijusi arī situācija ar mirušo mežacūku utilizāciju, kad tās, piemēram, no pierobežas PVD darbinieku mašīnā vestas uz Krāslavu utilizācijai. Pēc tam, lai iegādātos dezinfekcijas līdzekļus, uz pilsētu devušies cūku audzētāji. "Vai šāda rīcība mazināja ĀCM izplatības draudus? Protams, ka nē," pārliecināts Trušelis.

Arī policijas patruļu atrašanās uz ceļiem, pēc cūkaudzētāja domām, bijusi visai formāla un bezjēdzīga, jo pa ceļiem kursējošo transportlīdzekļu pārbaude, skaidrojot, vai tajos no karantīnas zonas netiek mēģināts izvest cūkgaļu, veikta virspusēji. Arī nekādi transportlīdzekļu dezinfekcijas pasākumi, izbraucot no karantīnas zonas, nav veikti.

Jau vēstīts, ka kompensācijās par ĀCM dēļ izkautajām mājas cūkām izmaksāto naudu cūkaudzētājs iztērējis kredītsaistību izpildei par iegādāto lauksaimniecības tehniku. "Lai arī kompensācija neļauj pilnībā dzēst kredītus par cūku audzēšanai iegādāto tehniku, ja nebūtu bijis šīs naudas - vidēji 100 eiro par cūku - saimniecība nespētu veikt pašreizējos maksājumus par paņemtajiem kredītiem un tai draudētu īpašuma izpārdošana izsolē," skaidroja Trušelis.

ĀCM izplatības laikā daudz tika runāts par atbalstu cūkaudzētājiem, lai palīdzētu viņiem pārorientēties uz kādu citu lauksaimniecības nozari. Diemžēl šī palīdzības sniegšana tā arī beidzās ar parunāšanu vien, norādīja bijušais cūkaudzētājs.

"Cik paši spējām izvilkt, tik arī viss. Pateicoties esošajām zemes platībām, pastiprināti esam pievērsušies graudu audzēšanai, eksperimenta veidā mēģināsim pievērsties arī aitkopībai. Cerams, ka šādi nopelnītās naudas saimniecībai pietiks, lai pildītu kredītsaistības," teica Trušelis.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, no 2014.gada 27.novembra līdz 2015.gada 20.janvārim Lauku atbalsta dienestā ir saņemti iesniegumi kompensācijas izmaksai par kopējo summu 347 135 eiro. Pieteikumus iesniedza saimniecības, kurās bija jāizkauj dzīvnieki, ja saimniecība nespēj izpildīt noteiktās biodrošības prasības. Termiņš, līdz kuram bija jānokauj cūkas, bija 2015.gada 8.janvāris.

Jau iepriekš, pērn 2.decembrī, valdība lēma par kompensāciju piešķiršanu vairākām saimniecībām, kurās tika izkautas mājas cūkas. Toreiz kompensācija apmērs bija 364 000 eiro.

Saskaņā ar iepriekš izdotajiem rīkojumiem par pieaugušu vaislas dzīvnieku (sivēnmāti, kuili) kompensācija ir 170 eiro, par nobarojamo cūku vai jauncūku - 120 eiro un par piena sivēnu - 35 eiro.

Valdība saistībā ar ĀCM kompensācijās cūkkopjiem piešķīrusi kopumā 1,503 miljonus eiro.

Kā ziņots, Latvijā mājas cūkām ĀCM pēdējo reizi konstatēts pērn 17.septembrī. Līdz tam tika inficētas 72 cūkas trīs novadu desmit saimniecībās, bet kopumā slimības dēļ nācās iznīcināt 564 mājas cūkas. Līdz šim kopumā ĀCM Latvijā konstatēts 247 mežacūkām 45 pagastos un 20 novados.

Sākot ar šā gada 1.janvāri, vairs nav spēkā ārkārtas situācija, kas saistībā ar ĀCM uzliesmojumu 2014.gada jūlijā un septembrī tika noteikta vairāk nekā 40 Latvijas administratīvajās teritorijās. Tomēr mēra skartajās zonās līdz pat 2018.gada 31.decembrim saskaņā ar Eiropas Savienības lēmumu noteikti cūku un to produktu pārvietošanas ierobežojumi.

Ārkārtējā situācija varētu tikt noteikta atkārtoti, ja ĀCM skartu jaunas administratīvās teritorijas.

ĀCM Latvijā tika konstatēts 2014.gada 26.jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijas teritorijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.

Nac.ag. LETA

x

Paroles atgadināšana