Viedokļi E-Polā

Lauksaimnieki: Neesam tik bagāti, lai ieviestu krāsoto dīzeļdegvielu

2014.gada nogalē tika veikti grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas paredz, ka no 2015.gada 1.jūlijā Latvijas lauksaimniekiem būs jāiegādājas iezīmētā (marķētā) dīzeļdegviela. Vairums Latvijas ražojošo lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un degvielas tirgotāji ir kategoriski pret jaunās normas stāšanos spēkā un uzskata, ka šobrīd, kad ir atvērts likums, nepārdomātais lēmums ir jāatceļ.

Jau vairākus gadus darbojas efektīva un moderna Lauku atbalsta dienesta pakļautībā esoša lauksaimniekiem paredzētās bezakcīzes dīzeļdegvielas uzraudzības sistēma. Lai lauksaimnieki būtu tiesīgi iegādāties tiem paredzēto dīzeļdegvielu, viņiem ir jāizpilda virkne nosacījumu. Ar jauno lēmumu papildus tiek ieviesta līdz galam nepārdomāta un neizvērtēta prasība - dīzeļdegvielas iezīmēšana (marķēšana), radot izmaksas gan lauksaimniekiem un degvielas tirgotājiem, gan valstij kopumā. Pēc lauksaimnieku aprēķiniem, iezīmētās (marķētās) dīzeļdegvielas cena pieaugs aptuveni par 5-6 eiro centiem par litru. Izmaksas radīsies arī veidojot papildus infrastruktūru atsevišķai krāsotās degvielas loģistikas nodrošināšanai un uzglabāšanai, kā arī kontroles sistēmai no valsts puses.

Papildu tam, Latvijā nav veikti pētījumi, kas apliecinātu to, ka marķētā dīzeļdegviela neatstāj ietekmi uz dzīvniekiem, vidi, traktortehniku un lauksaimniecības pašgājējmašīnu dzinējiem.

Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: "Jaunā likuma norma no valdības puses ir ar varu uzspiesta, kas papildus radīs ievērojamus finansiālos zaudējumus lauksaimniekiem. Pēc mūsu aprēķiniem, vismaz trešdaļa lauksaimnieku (aptuveni 5000 saimniecības), kas pieteikušies uz lauksaimniekiem paredzēto dīzeļdegvielu, tuvākajā laikā būs spiesti iegādāties papildu tvertnes marķētās degvielas uzglabāšanai. Ja minimālā tvertnes cena ir vismaz 3000 eiro, tad mēs ļoti vienkārši varam sarēķināt, ka jaunu tvertņu iegādē zemniekiem būs jāiegulda vismaz 15 miljoni eiro laikā, kad ienākumi ir būtiski sarukuši gan klimatisko, gan politisko apstākļu dēļ."

Biedrības "Lauksaimnieku apvienība" valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka: "Uzsākot diskusiju par dīzeļdegvielas krāsošanu, bija vienošanās, ka tā netiks limitēta. Šobrīd mēs redzam, ka situācija ir jau cita, jo ir paredzēts, ka dīzeļdegviela tiks gan iekrāsota, gan limitēta, kā rezultātā vienalga ļoti daudzām saimniecībām nāksies iegādāties papildu dīzeļdegvielu bez paredzētajiem atvieglojumiem, jo ar piešķirtajiem litriem nepietiek saimniecību pamatdarbības nodrošināšanai. Šobrīd situācija lauksaimniecības nozarē, "maigi sakot", ir sarežģīta un jaunie noteikumi saimniekošanu nepadarīs vieglāku. Degvielas limitēšana neradīs nekādu efektu, bet gan kārtējo reizi ierobežos lauksaimnieku ar nevajadzīgiem birokrātiskiem šķēršļiem. Valstij ir jāpielieto instrumenti efektīvai degvielas izmantošanas kontrolei, bet nekādā gadījumā nedrīkst ierobežot pašu saimniekošanas procesu."

"Gaļas liellopu audzētāju biedrības" valdes priekšsēdētājs Rihards Valtenbergs: "Aitkopība un gaļas liellopu audzēšana Latvijā ir nozares, kur lielākais īpatsvars saimniecību saimnieko ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, izmanto ganību zālājus un uztur tos, saimniekošanā izmantojot dīzeļdegvielu. Ja tiek ieviesta jauna ķimikālija dīzeļdegvielai lauksaimniecībā, tad obligāti nepieciešams ir ietekmes uz vidi novērtējums, lai prognozētu sagaidāmo kaitējumu videi.

Tāpat lauksaimniekiem ir ļoti sarežģīti nodrošināt to, ka marķētā dīzeļdegviela tiek izmantota tikai darbam uz lauka, jo bieži mēdz gadīties, ka tas pats traktors tiek izmantots arī, braucot uz mežu pēc kūts būvniecības materiāliem. Tādā gadījumā marķētā degviela no traktora būs jāizlej, tvertni jāizskalo un vietā jālej nemarķētā dīzeļdegviela. Pretējā gadījumā lauksaimniekam var nākties samaksāt soda naudu līdz 7000 eiro un rēķināties ar to, ka traktors var tikt konfiscēts. Uzskatu, ka jaunā sistēma ir nepārdomāta un tā ir jāmaina."

Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs", Raitis Ungurs: "Mūsu uzdevums ir panākt lauksaimniekiem labvēlīgāko rezultātu - atcelt marķēto dīzeļdegvielu un saglabāt noteiktās likmes: piena lopkopības saimniecībās 130 litri, graudkopībā - 100 litri un pastāvīgās pļavas ganībām - 60 litri."

"Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns: "Jaunās sistēmas ieviešana radīs papildu izmaksas, kuru rezultātā neizbēgami palielināsies šādas marķētās dīzeļdegvielas viena litra cena. Tas būs saistīts ar to, ka akcīzes noliktavās būs nepieciešams izveidot papildus rezervuārus marķēšanas veikšanai, kā arī iegādāties papildus autotransporta vienības, kas pārvadās šo dīzeļdegvielu, jo šī dīzeļdegvielas marķēšana būs gan ar krāsu, gan ar ķīmisku elementu, un tāpēc pēc tās nevarēs uzglabāt un pārvadāt nemarķēto dīzeļdegvielu. Tāpat daļa degvielas tirgotāju visticamāk nevarēs uzsākt marķēšanu ar 2015.gada 1.jūliju, jo vēl nav pat izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par konkrētām marķēšanas prasībām. Tāpat sezonas laikā būs problēmas nodrošināt operatīvu degvielas piegādi saimniecībās, jo paredzamās administratīvās procedūras (piemēram, marķētās dīzeļdegvielas analīžu veikšana) var pagarināt dīzeļdegvielas piegādi līdz pat nedēļai no pasūtījuma veikšanas brīža."

Pret jauno degvielas marķēšanas prasību ir iestājušās tādas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas kā biedrība "Zemnieku saeima", biedrība "Lauksaimnieku apvienība", biedrība "Gaļas liellopu audzētāju biedrība", "Latvijas aitu audzētāju asociācija", "Latvijas Piena ražotāju asociācija", "Latvijas Jauno zemnieku klubs", Tāpat pret iestājas arī "Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija" un "Degvielas tirgotāju un ražotāju savienība".

Par biedrību "Zemnieku saeima"

Biedrība "Zemnieku saeima" ir ietekmīgākā lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Mūsu biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido 9 kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un lauksaimniecības nozares. Biedri kopā apsaimnieko vairāk kā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.