Viedokļi E-Polā

Par kritisko situāciju piena nozarē un tās risinājumiem

Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācija
03.09.2015

Biedrība "Latvijas Zemnieku federācija" (LZF) apvieno vairāk nekā 6000 dažādu nozaru lauksaimniekus visos Latvijas reģionos, īpaši pārstāvot mazās un vidējās saimniecības - ģimenes saimniecības.

Esam pateicīgi par valsts atbalstu piena nozares saglabāšanai, kā ietvaros 2014. gada novembrī tika piešķirts 7,9 milj. EUR un 2015. gada augustā - 7,6 milj. EUR ciltsdarba atbalstam. Tomēr Krievijas embargo ietekmē un pasaules piena nozares krīzes rezultātā situācija piena saimniecībām Latvijā ir kritiska un lauku uzņēmējiem ir būtisks arī turpmāks valsts atbalsts uzņēmējdarbības saglabāšanai.

28.augustā notika LZF padomes sēde, kurā pulcējās Bauskas, Daugavpils, Krāslavas, Limbažu, Pierīgas, Preiļu un Talsu lauksaimnieku apvienību pārstāvji un LZF valdes locekļi, lai meklētu risinājumus kā saglabāt piena ražošanas nozari Latvijā, kas nodrošina ne tikai kvalitatīvu pārtikas produktu nodrošināšanu Latvijas tirgum, darba vietas saimniecībās lauku apvidos un pārstrādes uzņēmumos ciematos un pilsētās, bet arī lauku apdzīvotību un lauku apvidu uzturēšanu, saglabājot Latvijai tradicionālās lauku ainavas. Latvijas Zemnieku federācijas biedri - Latvijas lauksaimnieki aicina valdību un ministrijas:

1. Panākt, lai Eiropas Komisijas iekasētās soda naudas par piena kvotu pārsniegšanu ES dalībvalstīs iepriekšējos gados, tiktu izmantotas ES politiska lēmuma rezultātā radīto nozares zaudējumu kompensācijai.

2. Kompensēt piensaimniekiem Krievijas embargo rezultātā radītos zaudējumus, piešķirot 0,10 EUR par katru realizēto piena kilogramu, pamatojoties uz piena iepirkuma dokumentiem un turpināt kompensāciju izmaksu līdz embargo atcelšanai.

3. Pārskatīt Valsts ieņēmumu dienesta noteikto nodokļu nokavējuma naudas soda likmi, samazinot to no esošajiem 18% līdz 4%, atbilstoši Latvijas Bankas noteiktai kredītu procentu likmei. Esošajā situācijā piensaimniekiem piena iepirkumu cena ir zemāka nekā ražošanas izmaksas un nodokļu nokavējuma naudas soda likmes samazinājums piensaimniecībām būtu nozīmīgs atbalsts ražošanas saglabāšanai.

4. Rast iespēju ietekmēt un regulēt piena produktu cenas godīgu sadalījumu starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju. Lai piensaimniecības varētu turpināt un attīstīt saimniecisko darbību, piena iepirkumu cenai uz doto brīdi būtu jābūt vismaz 0,22 - 0,27 EUR/kg, bet šobrīd daudzas mazās un vidējās saimniecības par pienu saņem vien 0,15 EUR/kg.

5. Centralizēti valsts mērogā noteikt zemāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi lauksaimniecībā izmantojamajai zemei (LIZ), kas tiek izmantota lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai.

6. Arī turpmāk saglabāt pašvaldību tiesības noteikt samazinātu nekustamā īpašuma likmi vietējiem ražotājiem, atbalstot uzņēmējdarbību laukos un nepalielinot lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas izmaksas.

7. Rast iespēju Lauku atbalsta dienesta (LAD) prasību atgriezt saņemto finansējumu piena saimniecību modernizācijas projektu realizēšanai, ja saimniecība piespiedu kārtā likvidējas. Esošie projektu īstenošanas nosacījumi paredz 5 gadu rezultatīvās un finansiālās saistības projekta ietvaros, kā rezultātā saimniecības, kuras pirms Krievijas embargo ieviešanas un piena kvotu atcelšanas ir realizējuši saimniecības modernizācijas projektu pat ekonomiskās krīzes rezultātā nedrīkst likvidēties, jo jāpilda projektā apņemtās saistības. Šajā gadījumā piena tirgus krīze ir notikusi nevis lauksaimnieku neprofesionālas rīcības rezultātā, bet gan Eiropas politisku lēmumu un globālo pasaules piena tendenču kļūdainas prognozes rezultātā.

8. Samazināt PVN likmi no 21% līdz 14% par primārās lauksaimniecības produkciju, tādējādi palielinot vietējās produkcijas noietu vietējā tirgū un atvieglojot piensaimnieku saistības ar valsti situācijā , kad tiek realizēta produkcija (saņemts PVN par realizēto produkciju), bet ekonomiskās situācijas dēļ saimniecībai nav iespējams veikt investīcijas (tiktu samaksāts PVN priekšnodoklis) un saimniecības darbības saglabāšanai un saistību izpildei tik būtiski nepieciešamā nauda ir jāiemaksā kā saņemtais PVN valsts kasē.

9. Rast iespēju pagarināt termiņu kūtsmēslu krātuvju būvniecībai (šobrīd pārejas periods ir noteikts līdz 2017.gadam), jo esošajā ekonomiskajā situācijā saimniecībām nav uzkrāto līdzekļu, kā arī iespējas aizņemties kredītiestādēs nepieciešamās investīcijas kūtsmēslu krātuvju izveidei.

10. Lai veicinātu piena produktu iekšējā patēriņa palielināšanos, paātrinātā kārtībā aizliegt palmu eļļas izmantošanu pārtikas produktos, aizvietojot tos ar piena taukiem.

11. Nepieļaut lauksaimniekiem paredzēto subsīdiju aplikšanu ar Iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), sākot ar 2017. gadu. Lauksaimnieku saņemtās subsīdijas ir būtisks finansējuma avots saimniecību modernizācijai, lai palielinātu saimniecību konkurētspēju un nodrošinātu darba vietas un sociālekonomisko attīstību lauku apvidos. Ilgtermiņā ieguvums no stabiliem un pelnošiem uzņēmumiem būs daudz lielāks nekā īstermiņā iekasētais IIN no subsīdijām. Turklāt esošajā situācijā , kad Latvijas lauksaimnieku saņemtās subsīdijas joprojām ir zemākās Eiropas Savienībā, subsīdiju aplikšanas ar IIN rezultātā tikai tiks vājināta uzņēmējdarbība Latvijā un Latvijas ražotāju konkurētspēja Latvijas un Eiropas tirgū.

12. Saglabāt V.Dombrovska vadītās valdības laikā lauksaimniekiem doto solījumu saglabāt Pārejas posma valsts atbalsta maksājumus (PPVA) līdz 2018. gadam, kas ir īpaši būtiski piensaimniecību un lauksaimniecības saimniecību darbības saglabāšanai un attīstībai turpmākajos gados.

13. Lūdzam ņemt vērā, ka subsīdiju summas samazināšanās (atceļot PPVA), subsīdiju summas aplikšana ar IIN, Nekustamā īpašuma nodokļa likmes (NĪpN) palielināšana, lauksaimniecības zemes kadastrālās vērtības jaunā aprēķināšanas metodes izmantošana (palielinās NĪpN summu par LIZ līdz 20% gadā), elektrības resursu cenas palielināšanās dēļ augstajām Sadales tīkla izmaksām un paaugstinātā OIK, katastrofāli apgrūtinās lauksaimniecisko uzņēmējdarbību Latvijā un padarīs to nekonkurētspējīgu Latvijas un Eiropas tirgū, kamēr importa produkcija tiks piedāvāta par pievilcīgām cenām, pateicoties citu valstu labvēlīgajai uzņēmēju atbalsta programmai.

14. Rast iespēju atbalstīt Latvijā ražotā piena eksporta veicināšanas pasākumus.

Latvijas Zemnieku federācija

x

Paroles atgadināšana