Viedokļi E-Polā

Gulbe: Nav pamata cerēt uz piena iepirkuma cenu kāpumu: arī šprotu cenas nemainīsies

Saistībā ar situāciju pasaules piena tirgū, pārprodukciju, kā arī joprojām neefektīvo pārstrādes darbību Latvijā, zemniekiem tuvākajā laikā nav pamata gaidīt piena iepirkuma cenu paaugstināšanos, 17. septembrī žurnālistiem prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

"Nav pamata cerēt, ka pasaulē un arī Latvijā sāktos piena iepirkuma cenu kāpums. Tiesa, Austrālijas biržā gan pēdējās nedēļas laikā cena "uzlēca", taču to sava biznesa interesēs diktēja viens no lielākajiem Jaunzēlandes piena ražotājiem. Latvijā iepirkuma cenas joprojām būs zemas, jo pastāv piena pārprodukcija un problēmas ar pārstrādi," sacīja Gulbe.

Viņa arī skaidroja - pārprodukcija skaidrojama ar neefektīvo Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu darbību, kam trūkst elastības jaunu nišas produktu veidošanā.

"Nepietiek ar to, ka kāds no lielākajiem uzņēmumiem jogurtam pievieno kārtējo ievārījumu un nosauc to par jaunu produktu. Protams, ir uzņēmumi, kas meklē un atrod kardināli jaunus produktus, kā tas izdevies, piemēram, "Smiltenes pienam" ar "Piena spēku". Jāražo produkts, kas patiešām ir ar pievienoto vērtību. Piemēram, ir brīvas nišas sirds slimību profilakses pārtikas produktiem vai arī - sportistu uzturam, kur pieprasa pienu vai sieru ar paaugstinātu olbaltumvielu saturu," sacīja Gulbe.

Jautāta, kādēļ joprojām nav korelācijas starp zemo iepirkuma cenu un salīdzinoši augsto galaprodukta cenu veikala plauktā, viņa norādīja, ka cēlonis meklējams tirgotāju un pārstrādātāju vēlmē nopelnīt.

"Veikalos cenu samazinājums ir mazs. Kopš 2014.gada septembra, kad nozare sāka just Krievijas embargo sekas, cena par 17% samazinājās tikai kefīram un augu tauku maisījumam. Daļa veikalu preci tirgo akcijās cerībā nepārslēgt līgumus, kad tas būs vajadzīgs. Gan veikals, gan pārstrāde cenšas zaudējumus kompensēt ar cenu, tikmēr zemnieks ar saražoto pienu palicis šīs ķēdes pašā sākumā," norādīja Gulbe.

Tāpat viņa atzina, ka izmaiņas piena tirgū varētu notikt tikai tad, ja kādu no lielajiem piena pārstrādes uzņēmumiem iegādātos ārvalstu investori.

"Tad varētu notikt arī ilgi gaidītās pārmaiņas piena iepirkumu cenās, jo šādam starptautiskam koncernam ir nesalīdzināmi lielākas iespējas gan samaksāt par iepirkto pienu, gan to pārstrādāt pasaules tirgos pieprasītos produktos," rezumēja LTVC vadītāja.

Kā ziņots, Gulbe jau iepriekš norādīja, ka kopumā pasaules tirgus tendences liecinot, ka joprojām samazinās pārtikas cenas, vienlaikus pieaugot produkcijas ražošanas apmēram, līdz ar to arī Latvijas ražotājus gaida nozīmīgas pārmaiņas.

Piena iepirkuma cenas lejupslīde Latvijā sākās pērn rudenī, kas tika skaidrots gan ar Krievijas embargo piena pārprodukcijai, gan arī ar vispārējām tendencēm pasaules piena tirgos. Patlaban iepirkuma cena vidēji ir 18-20 centi, kas ir vairāk nekā 30% kritums salīdzinājumā ar 2014.gada augustu.

Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, no kuriem ciltsdarbam piešķirts 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni - par slaucamām govīm, 7,6 miljoni - ES atbalsts. Tāpat vēl gaidāms finansējums, kas būs daļa no Eiropas Komisijas 15.septembrī piešķirtā atbalsta kopumā 8,5 miljonu eiro apmērā piena un cūkkopības nozarei.

Lai gan kopš šā gada 4.jūnija Krievijas embargo dēļ uz kaimiņvalsti netiek eksportēti arī zivju konservi, tostarp šprotes, ne ražotāji, ne arī tirgotāji to cenas nesamazinās, aģentūrai LETA atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

"Cenas šprotēm un pārējiem zivju konserviem paliks tādas pašas, jo būtisku iemeslu to samazināšanai nav. Vietējie pircēji tradicionāli zivju konservus nepatērē ievērojamos daudzumos, līdz ar to ražotājiem Latvijas tirgus vispār nav tik svarīgs," sacīja Gulbe.

Viņa arī norādīja, ka veikalos joprojām tiek tirgoti tie zivju konservi, kas saražoti pagājušajā gadā vēl pirms embargo ieviešanas. Līdz ar to ražotājiem vismaz teorētiski nevajadzētu izjust vajadzību pēc cenu samazināšanas.

"Ražotāji kā strādāja, tā arī strādās galvenokārt uz eksporta tirgiem. Ne tikai Krievijā, bet arī citur pēc šprotēm ir pietiekami liels pieprasījums, līdz ar to uzņēmējiem ir iespējas turpināt gan šprotu, gan citu konservu ražošanu," norādīja Gulbe.

Kā ziņots, Gulbe jau iepriekš atzina, ka kopumā pasaules tirgus tendences liecinot, ka joprojām samazinās pārtikas cenas, vienlaikus pieaugot produkcijas ražošanas apmēram. Līdz ar to arī Latvijas ražotājus gaida nozīmīgas pārmaiņas.