Viedokļi E-Polā

Lauksaimnieki: Turpmāko budžetu veidošanā politiķiem vērīgāk jāieklausās nozares teiktajā

Ingrīda Mičāne, Nac.ag. LETA
01.12.2015

Veidojot budžetu nākamajiem gadiem, lielāka vērība jāpievērš cīņai ar "aplokšņu algām", kas ir viens no kopējā budžeta "caurumu" veidotājiem, savukārt politiķiem daudz vērīgāk būtu jāieklausās nozares pārstāvju viedokļos, pretējā gadījumā ilgtermiņā var rasties zaudējumi visai valstij kopumā, aģentūrai LETA atzina aptaujātie lauksaimnieku organizāciju vadītāji.

"Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, atbalstāmi, ka palielināts budžets aizsardzības jomā. Protams, ir jābūt mērķim, lai budžeta deficīts būtu pēc iespējas mazāks, tādējādi samazinot valsts ārējo parādu. Būtiski, ka arī turpmāk jāveic cīņa ar "aplokšņu algām, kas ir viens no kopējā budžeta caurumu veidotājiem. Attiecībā uz lauksaimniecības sektoru diemžēl samazināts valsts atbalsts vienotajam platību maksājumam, kas lauksaimniekiem liks pārdomāt konkurētspēju un pievērsties kooperācijai. Arī valsts subsīdijas kopumā ir niecīgas, prioritāri tās novirzītas lopkopības sektoram," sacīja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Savukārt biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš atzina, ka no biedrības priekšlikumiem jaunajā budžetā atbalstīts lauksaimniecības zemes kadastrālās vērtības pieaugums, marķētās dīzeļdegvielas izmantošana pašpārvadājumiem, subsīdiju neaplikšana ar nodokļiem.

"Lauksaimniecība ir nozīmīga Latvijas tautsaimniecības daļa, un strauju nozares attīstību nevar vēlēties, neatvēlot pienācīgu finansējumu. Tāpat ir nepieciešama uzņēmējdarbību un saimniecisko darbību atbalstošas vides izveidošana valstī," sacīja Lazdiņš.

Viņš arī atturējās komentēt, vai pašreizējam zemkopības ministram Jānim Dūklavam būtu jāturpina ministrijas vadīšana.

"Mūsu prioritāte ir biedru interešu pārstāvniecība, nenodarbojamies ar personu vērtēšanu. Galvenais, lai atbildīgās personas varētu kompetenti pārstāvēt savu nozari. Nenoliedzami, šogad sarežģīta ir bijusi komunikācija ar Finanšu ministriju, kura līdz galam negrasās izprast lauksaimniekiem svarīgos jautājumus un vēlas pārņemt Eiropas normatīvus, tajos īpaši neiedziļinoties. Ikkatrs valdības pieņemtais lēmums krasi ietekmē lauku uzņēmējus, tādēļ neieklausīšanās nozares pārstāvjos ilgtermiņā var radīt zaudējumus visai valstij kopumā," sacīja biedrības vadītājs.

Tikmēr Jansons atzina, ka līdzšinējā asociācijas sadarbība ar nozares ministriju kopumā ir bijusi laba.

"Sadarbība bija un ir laba, jo pašreizējās valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) pirms tam bija zemkopības ministre un pārzina nozari. Tāpat arī Dūklavs, kurš šobrīd vada ministriju, ir pieredzes bagāts un zinošs ministrs. Kopumā patlaban, kā arī turpmāk atbalstīsim valdību, kas strādā eiropeiskā virzienā," sacīja Jansons.

LLKA apvieno 52 biedrus. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām.

"Zemnieku saeima" apvieno gandrīz 900 saimniecības, kopumā apsaimniekojot vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecības zemes.

LOSP: Jaunais budžets lauksaimniekiem labvēlīgs; Dūklavu vēlas redzēt amatā arī turpmāk

Lai gan saistībā ar nākamā gada budžetu atsevišķas lauksaimnieku vēlmes nav izdevies realizēt, kopumā priekšlikumi ir uzklausīti un iestrādāti likuma paketē, aģentūrai LETA atzina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītājs Edgars Treibergs.

Tāpat viņš atzina, ka zemnieku vērtējumā iesāktais darbs ir jāturpina pašreizējam ministram Jānim Dūklavam (ZZS).

"Jaunajā budžetā saistībā ar lauksaimniecības nozari ir ļoti pozitīvi, ka valsts un Eiropas Savienības subsīdijas netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, kā tas iepriekš bija plānots. Tāpat likumā par akcīzes nodokli definēts, ka iekrāsoto dīzeļdegvielu lauksaimnieki varēs izmantot izaudzētās lauksaimniecības produkcijas pārvadāšanai un arī ražošanai nepieciešamo izejvielu pašpārvadājumiem," sacīja Treibergs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka budžetā nav iestrādāta lauksaimnieku lobētā prasība par darbaspēka nodokļa samazinājumu. Tāpat arī netika panākts pievienotās vērtības nodokļa samazinājums pārtikai, par ko nozare cīnās jau vairākus gadus.

"Tāpat, ņemot vērā saspringto budžetu valstī, diemžēl pārejas valsts posma atbalstam piešķirta mazāka summa, nekā to atļauj Eiropas Savienības regula. Tas būtu nozīmīgs atspaids Latvijas lauksaimniekiem, ņemot vērā ekonomisko situāciju nozarē un citus ārējos faktorus," sacīja organizācijas vadītājs.

Savukārt, jautāts, vai pašreizējam zemkopības ministram būtu jāturpina darbs, Treibergs atbildēja apstiprinoši.

"Pašreizējā sadarbība ar ministru ir ļoti laba, tāpat ir izveidojies savstarpējs, konstruktīvs dialogs starp nevalstiskajām organizācijām un ministriju. Tāpēc uzskatām, ka Dūklavam ir jāturpina darbs zemkopības ministra amatā," sacīja Treibergs.

LOSP apvieno 62 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 14 000 ražojošos lauksaimniekus.

Kā ziņots, Saeima 30. novembrī galīgajā lasījumā lēma par 2016.gada valsts budžetu, ar to saistītajām izmaiņām nodokļu jomā un citiem jautājumiem.

Nac.ag. LETA

x

Paroles atgadināšana