Citas ziņas sadaļā
Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"
LRA aicina iespējami ātri pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar krieviju
Kaspars Funts: Jo biezāks, augstāks un ilgāks dzelzs priekškars būs starp Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un abām mēslvalstīm, jo labāk
Guntars Vītols: Šābrīža valdības pieeja ir tieši šāda. Bezriska lejupslīde.
Anderss: Atbalstu gana radikālo sadales tīklu tarifu politikas maiņu
Ekonomikas jomā galvenās darāmās lietas. 2022.decembris
ATR_2020 - patiesā valsts nozagšana
Latvijas Administratīvi teritoriālā 2019.-2020. gada reforma. Skats no aizmugures
Viedoklis par 2020. gadā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu noteiktās Administratīvi teritoriālās reformas būtību, formulēšanas procesu un turpmāko ietekmi
ATR-2020 un iedzīvotāju kopienas
Viedokļi E-PolāDūklavs: nepieciešams ārkārtas finansiālais atbalsts ražotājiem piena un cūkgaļas nozarēsIlze Vabole, AgroPols
12.04.2016 Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pirmdien, 11. aprīlī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā atkārtoti uzsvēra, ka līdzšinējais Eiropas Komisijas un ES atbalsts lielās grūtībās nonākušajām piena un cūkgaļas ražošanas nozarēm ir bijis nepietiekams, informēja Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Situācija piena nozarē ir sarežģīta, un līdzšinējie pasākumi nespēj stimulēt tirgus stabilizēšanos. Cenas turpina pazemināties, un piena ražotāju zaudējumi arvien pieaug. Arī cūkgaļas nozarē situācija ir smaga. Privātās uzglabāšanas shēma šā gada sākumā nav devusi gaidīto ietekmi uz tirgu un cenām. Kā tūlītējas rīcības pasākums no Eiropas Savienības puses, lai novērstu draudošo situāciju, ir nepieciešams ārkārtas finansiālais atbalsts ražotājiem piena un cūkgaļas nozarēs, uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Eiropas Komisijai vajadzētu uzņemties lielāku atbildību rast adekvātu risinājumu gadījumos, kad lauksaimnieks, kurš uzņēmies saistības Lauku attīstības programmu investīciju atbalsta ietvaros, varētu pārorientēties uz citu ražošanu tā, lai maksājumu aģentūrai nebūtu jāpieprasa atpakaļ saņemtais atbalsts un jāpiemēro sankcijas ražošanas pārorientācijas dēļ, norādīja Jānis Dūklavs. Attiecībā uz jau veiktajiem pasākumiem Latvija pozitīvi novērtē EK apņemšanos dubultot intervences iepirkuma apjoma limitus piena produktiem, tāpēc ir nepieciešama ātra rīcība, lai šo lēmumu ieviestu. Savukārt par jauno ražošanas ierobežošanas priekšlikumu Latvijai ir rezervēta attieksme, jo nav saskatāms pamatojums, kā šis brīvprātīgais pasākums varētu nest cerēto pozitīvo ietekmi tirgus stabilizēšanā. Zemkopības ministrs uzsvēra, ka Latvija iestājas arī par ES ražotāju interešu stingrāku aizsardzību ES risinātajās tirdzniecības sarunās, piemēram, arī par ES un ASV brīvās tirdzniecības līgumu (Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerība TTIP; Mercosour (Brazīlija, Argentīna, Urugvaja, Paragvaja un Venecuēla)). Jau ziņots, ka laikā no 2014. gada jūlija līdz 2016. gada februārim piena iepirkuma cena Latvijā ir samazinājusies par 27% (otrais lielākais cenu samazinājums ES), turklāt prognozes liecina par tālāku pazeminājumu. Savukārt cūkgaļas iepirkuma cena 2016. gada marta vidū bija par 22% zemāka kā pirms Krievijas sankciju ieviešanas. |