Viedokļi E-Polā

Krievijas pagarinātā embargo dēļ papildu kompensācijas uzņēmējiem netiek plānotas

Neskatoties uz to, ka Maskava pagarinās Eiropas Savienībai (ES) un citām rietumvalstīm noteikto lauksaimniecības produktu embargo līdz 2017.gada beigām, papildu kompensācijas Latvijas uzņēmējiem pagaidām netiek plānotas.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ar sava preses sekretāra Andreja Vaivara starpniecību aģentūrai LETA apliecināja, ka embargo pagarināšana nav pārsteigums.

"Runa ir nevis par Latvijas un Krievijas attiecībām, bet gan ES un Krievijas attiecībām. Principā ir skaidrs - kamēr netiks atrisināta situācija Ukrainā, ar šādiem pavērsieniem jārēķinās arī turpmāk," viņš sacīja.

Pagaidām papildu kompensācijas vietējiem uzņēmējiem netiek plānotas, jo gadiem ilgi bijis zināms, ka Krievija nav stabils partneris. Līdz ar to pašlaik būtu nepieciešams turpināt darbu pie jaunu tirgus meklējumiem, uzskata premjerministrs.

Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) aģentūrai LETA norādīja, ka saņemtā ziņa "lauksaimniekiem nav iepriecinoša, jo turpinās negatīvi iespaidot visu industriju".

"Oficiālu paziņojumu vēl neesam saņēmuši. Provizoriskos pagarinātā embargo zaudējumu aprēķinus veiksim tuvākajā laikā, taču skaidrs, ka pārtikas un lauksaimniecības preču ražotājiem būs vēl aktīvāk jāmeklē jaunas tirgus iespējas," sacīja ministrs.

Maskava pagarinās ES un citām rietumvalstīm noteikto lauksaimniecības produktu embargo līdz 2017.gada beigām, piektdien, 27. maijā, paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

"Mūsu ražotāji vairākkārt ir aicinājuši saglabāt pārtikas produktu embargo lauksaimniecības precēm un produktiem no valstīm, kas ieviesa sankcijas pret Krieviju vai pievienojās to ieviešanai. Vēlos teikt, ka esmu devis rīkojumu attiecīgo pasākumu pagarināšanai nevis par gadu, bet līdz 2017.gada beigām," Medvedevs pavēstīja Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības biedriem.

Viņš norādīja, ka tiks sagatavots atbilstošs aicinājums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un izstrādāti nepieciešamie valdības lēmumi.

"Tādēļ tie, kas nodarbojas ar lauksaimniecības biznesu, agrāro rūpniecību, iegūs vēl ilgāku, vēl tālāku horizontu savu investīciju plānošanai, ko mums vairākkārt lūdza. Gan lielās, gan salīdzinoši nelielās lauksaimniecības kompānijas iegūs iespēju rēķināties ar to, kas notiks tālākā perspektīvā," piebilda Krievijas premjerministrs.

Krievija no 2014.gada 7.augusta noteica lauksaimniecības produkcijas embargo no ASV, ES, Austrālijas, Norvēģijas un Kanādas. 2015.gadā embargo tika pagarināts līdz šā gada 5.augustam. No pagājušā gada 13.augusta embargo noteikts arī pret Albāniju, Melnkalni, Islandi un Lihtenšteinu, bet no šā gada 1.janvāra - pret Ukrainu, kas arī pievienojās starptautiskajām sankcijām pret Krieviju, kuras noteiktas saistībā ar tās agresiju Ukrainā.

 Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva publiski paustais Krievijas ražotājiem liek uzdot jautājumus par Krievijas ieviestā embargo patiesajiem mērķiem un viņa izteikumi vieš vēl lielākas neskaidrības attiecībā uz Krievijas izvirzītajiem priekšnosacījumiem embargo atcelšanai, aģentūrai LETA norādīja ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Vaicāts par Maskavas lēmumu pagarināt Eiropas Savienībai (ES) un citām Rietumvalstīm noteikto lauksaimniecības produktu embargo līdz 2017.gada beigām, viņš atgādināja, ka ES ierobežojošie pasākumi pret Krieviju tika ieviesti, reaģējot uz tās rīcību Ukrainā.

"Kā zināms, ES ierobežojošo pasākumu pārskatīšana ir saistīta ar Minskas vienošanās pilnīgu izpildi. ES ieviesto ierobežojošo pasākumu mērķis un priekšnosacījumi to atcelšanai ir skaidri definēti un nemainās. Krievijas embargo sākotnēji tika ieviests, atbildot uz ES ierobežojošajiem pasākumiem," viņš sacīja.

Vienlaikus Drēģeris norādīja, ka šobrīd Medvedeva publiski paustais Krievijas ražotājiem liek uzdot jautājumus par Krievijas ieviestā embargo patiesajiem mērķiem.

"Premjera izteikumi arī vieš vēl lielākas neskaidrības attiecībā uz Krievijas izvirzītajiem priekšnosacījumiem embargo atcelšanai. Diemžēl tas vēlreiz liek secināt, ka tiem, kas vēlas darboties Krievijas tirgū ir jārēķinās ar grūti prognozējamu sadarbības vidi un negaidītām izmaiņām," piebilda ministra padomnieks.

Ilgstoša un saskaņota darba rezultātā starp pārtikas nozari, Zemkopības ministriju, Pārtikas veterināro dienestu, kā arī Ārlietu dienestu šogad Latvijas pārtikas ražotājiem ir atvērti pieci jauni tirgi, viņš informēja.

Latvijas ražotāji šogad ir ieguvuši sertifikātus piena un piena produktu eksportam uz Irākas Kurdistānas reģionu un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, termiski apstrādātas liellopu gaļas un gaļas produktu eksportam uz Austrāliju, zvejas produktu eksportam uz Melnkalni un dzīvnieku barībai paredzētu zivju miltu eksportam uz Moldovu. Tāpat ministrija uzsvēra pērn paveikto pārtikas produktu sertificēšanā Ķīnas tirgum.

Tiesības eksportēt savu produkciju uz Ķīnu pagājušajā gadā ieguva 12 Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi un 33 zivrūpniecības uzņēmumi.