Var vienīgi pabrīnīties, ka joprojām atrodas cilvēki, kas 30 gadu laikā tā arī nav iemācījušies domāt un izprast sabiedrības attīstības procesus. Un atšķirības starp sociālismu, kam neizbēgami seko valsts kontrolēta ekonomika un sabiedrības attīstība, un kapitālismu, kas praktiski neizbēgami pavada cilvēka individuālo brīvību.

 

Ir tik daudz gudro, kas visu prasa no valsts - lai tā izdara, un vienlaikus - lai samazina nodokļu slogu, jo mēs taču esot nabagi.

 

Tikmēr mūsu pašu zemē ir desmiti tūkstoši cilvēku, kas negaudo par ekspluatāciju un izmantošanu, bet ir nodibinājuši savus uzņēmumus, un nopelna sev un savām ģimenēm. Riskē, kādreiz zaudē. Bet strādā un dzīvo. Paši sev. Tas gan prasa vismaz divas personiskas īpašības - uzņēmību (gatavību strādāt pašam pēc sava plāna un arī riskēt) un saprātu (prasmi) to darīt. Desmiti tūkstoši. Tostarp mediķi, skolotāji, būvnieki un citi amatnieki. Un nekāds iedomāts genocīds uz viņiem neiedarbojas.

 

Bet politiķi un likumdevēji? Nu jā, te ir skarbi... Tā neiznīcināmā korupcija vienkārši nomāc. Tāpat kā ievēlēto deputātu vienkārši primitīvais stulbums. Un personību trūkums...

 

Tāpēc- darbinām savus uzņēmumus un dzīvojam - būs labi!!!

Kāds ir pārliecināts katolis, kāds joprojām pat ir Maskavas pareizticīgais. Tomēr ir redzams, ka ar zināšanu attīstību Eiropā arvien vairāk ir agnostiķu.

Kādam ir viedoklis, ka tā ir degradācija, par ko runājam.

 

Man ir cits viedoklis. Es neuzskatu, ka sabiedrība degradētos. Es redzu, ka cilvēki, kuri to vēlas, ir kļuvuši un kļūst nesalīdzināmi brīvāki un patstāvīgāki savā rīcībā. Tiesa gan, ir virkne ļaužu, kas joprojām zombējas no ārējiem avotiem - televīzijas, sociālajiem tīkliem, kādas avīzes un tīmekļa diezgan dzelteniem portāliem, un viņiem patiešām arī ir vēlēšanu tiesības, un par viņu balsīm cīnās politiķi.

Bet tā ir šo cilvēku izvēle. Ticu, ka kādu 2 desmitgažu laikā, ja negadīsies kādi patiešām sāpīgi pārdzīvojumi (karš, lielā depresija, daba...), būs vēl labāk.

 

Toties es redzu, ka sabiedrībā ietekmi jau praktiski zaudējusi vardarbība - gan fiziska, gan emocionāla, bet par vērtību kļūst katra cilvēka dzīvība. Redzu, ka talants tiek novērtēts, un tā īstenošanai nav ārēju robežu, bet ne čaklam un mācīties gribošam cilvēkam patiešām var būt grūti iegūt ko vairāk par zupu.

Bet par kādu ārēju sabiedrības vai mūsu cilvēku paverdzināšanu jau iepriekš teicu un neatkārtošos.

Miers!!!