Citas ziņas sadaļā
Jurģis Liepnieks par pašvaldību budžetiem: Tā ir ačgārnība!
Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"
LRA aicina iespējami ātri pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar krieviju
Kaspars Funts: Jo biezāks, augstāks un ilgāks dzelzs priekškars būs starp Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un abām mēslvalstīm, jo labāk
Guntars Vītols: Šābrīža valdības pieeja ir tieši šāda. Bezriska lejupslīde.
Jānis Ošlejs: Pašā centrā jābūt jautājumam kā ekonomiski augt straujāk
Ir pagājuši teju 2 gadi Ukrainas iznīcināšanas, bet Latvija dzīvo pa vecam. Tā Gundega Repše
Latvijā jāmaina darbanespējas labu regulējums
Aivars Markots par Lembergu
Kūtrim būšot jāatvainojas
Viedokļi E-PolāLZA HSZN ekspertu konsilijs: ATR ir jāatliekRaita Karnīte, AgroPols
04.11.2019 Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsilijs Administratīvi teritoriālās reformas ieguvumi notika 2019. gada 4. novembrī. Konsilijā bija aicināti piedalīties Latvijas Republikas Saeimas deputāti, Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un citu ministriju pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un pašvaldību pārstāvji, neatkarīgi eksperti zinātnes un sabiedrības attīstības jautājumos un NVO pārstāvji. Konsīlija dalībnieku vairākums atzina, ka "Tomēr VARAM īstenotā pieeja patiešām ir katastrofāla." Ziņojumu sagatavoja Raita Karnīte, Dr.oec., Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsilijs „Administratīvi teritoriālās reformas ieguvumi” notika 2019. gada 4. novembrī. Konsilija mērķis bija izvērtēt administratīvi teritoriālās reformas (ATR) patiesos pierādījumos balstītos ieguvumus. Konsilija slēdzienā konstatēts: Kaut gan piedāvātās ATR sagatavošanā ir ieguldīts liels darbs, tās ieguvumi, zaudējumi un ietekme uz valsts sociāli ekonomisko attīstību ir vāji argumentēta un nepietiekoši izskaidrota sabiedrībai, tāpēc sabiedrībā paliek neizprasta. Iespējams, reformai var būt finansiāls ietaupījums pašvaldību institūciju un fiziskās un sociālās infrastruktūras samazināšanas rezultātā, bet var arī nebūt, jo pilni ar reformu saistīti ieguvumi un zaudējumi ne ilgtermiņā ne īstermiņā nav novērtēti un salīdzināti. Ietekme uz sabiedrības attīstību nav vērtēta. Nav noliedzams, ka varas centralizācija un finanšu koncentrācija ierobežos pašvaldību demokrātiju. Latvijā joprojām nav izpratnes par vēlamo valsts teritorijas administratīvo dalījumu un pārvaldības struktūru, tāpēc var uzskatīt, ka šī ATR nebūs pēdējā. Reforma nav saistīta ar lielām valsts pārvaldes, fiziskās un sociālās infrastruktūras reformām, izņemot skolu reformu, tā neparedz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pielāgošanu jaunajai situācijai. Vairums ekspertu secina, ka ATR nespēs īstenot formulētos mērķus un sasniegt apsolītos rezultātus, jo to formulējumi ir miglaini un aptuveni, un nav pierādīts ne ceļš, kā tos var sasniegt, ne arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanu raksturojoša novērtējuma rādītāji un metodes. Konsilijs iesaka atlikt ATR ieviešanu līdz brīdim, kad reformas virzītāji būs sagatavojuši vispusīgu analīzi un izskaidrojuši sabiedrībai pierādījumos balstītus priekšlikumus vismaz šādos aspektos:
Šeit pievienots pilnā apjomā konsīlija ziņojums, ko sagatavoja Raita Karnīte, Dr.oec., Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe |