Citas ziņas sadaļā
Mājokļu kredītu pieejamības reģionālie izaicinājumi
Jurģis Liepnieks par pašvaldību budžetiem: Tā ir ačgārnība!
Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"
LRA aicina iespējami ātri pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar krieviju
Kaspars Funts: Jo biezāks, augstāks un ilgāks dzelzs priekškars būs starp Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un abām mēslvalstīm, jo labāk
Guntars Vītols: Šābrīža valdības pieeja ir tieši šāda. Bezriska lejupslīde.
Jānis Ošlejs: Pašā centrā jābūt jautājumam kā ekonomiski augt straujāk
Ir pagājuši teju 2 gadi Ukrainas iznīcināšanas, bet Latvija dzīvo pa vecam. Tā Gundega Repše
Latvijā jāmaina darbanespējas labu regulējums
Aivars Markots par Lembergu
Viedokļi E-PolāAnderss: Atbalstu gana radikālo sadales tīklu tarifu politikas maiņuAnderss Beverens, AgroPols
07.08.2023 Saiteej.uz/8rgfŠodien ir milzu cepiens par jauno sadales tarifu pielietojuma realitāti.
Es piederu pie tiem salīdzinoši retajiem, kas atbalsta gana radikālo politikas maiņu.
Kaut pieļauju, ka kādi gļuki jaunajā sistēmā palikuši - kā pilsonim parastajam, man, protams, nav pieejami bāzes dati (izmaksu apjoms un struktūra, plānotās tīkla attīstības darbības utml.) tarifu pamatojumam, un tāpēc principā nevaru tos detalizēti vērtēt. Tā kā būtu jāuzticas regulatoram, kas visu esot rūpīgi vērtējis.
Bet jaunās tarifu struktūras būtību atbalstu. Kaut arī manas mājsaimniecības gadījumā tā atnesusi jūtamu fiksētās daļas maksas pieaugumu.
Jaunā sistēma ir vienīgā iespējamā atbilde uz 2 lielajiem izaicinājumiem:
(1) mūsu biznesa konkurētspējas relatīva izlīdzināšana Baltijas telpā. Jaunā pieeja savā būtībā liek visiem piedalīties tīkla infrastruktūras (un tie ir gan vadi, gan pieslēgumi, gan transformatori) uzturēšanā. Līdz šim neproporcionāli liela tīkla uzturēšanas izmaksu daļa bija uzlikta uz lielajiem patērētājiem, tātad visa veida biznesu - sākot no kafejnīcas turpinot ar zāģētavām, un noslēdzot ar industriālo ražošanu un datu centriem. Tādējādi pasliktinot viņu salīdzinošos darbības apstākļus Baltijas ekonomiskajā telpā.
(2) Diemžēl mikroģenerācijas attīstība nevienā gadījumā nepadara elektroenerģijas patērētājus neatkarīgus no sadales tīkliem - viņiem joprojām tāpat ir vajadzīga pilna jaudas pieejamība brīžiem, kad saules un vēja nav.
Sistēmas nepārskatīšana nozīmētu, ka dramatiski samazinātos mikroģenerācijas īpašnieku līdzdalība tīkla uzturēšanas finansēšanā, un tad mēs iegūtu cita veida skandālu - būtu jāpalielina ST mainīgā daļa, un tad neģenerējošajiem patērētājiem būtiski pieaugtu rēķini šī iemesla dēļ.
Pirms 2 mēnešiem jau norādīju, ka šos un dažus citus aspektus savā esejā lieliski parādījis manis personīgi ļoti cienītais Gatis Ābele. Atkārtoju norādi:
Palikusī problēma pēc būtības, manā ieskatā, pašlaik ir AST tarifi, precīzāk - tajos iekļautā elektrības zudumu ekonomiskā novērtēšana. Neesmu guvis pārliecinošu izziņu, ka AST tarifos (un, sekojoši ST) nav iekļauta AST pērkamā zudumos aizejošā elektroenerģija par, piemēram, 150 EUR/MW*h, pie pašreizējā salīdzinoši realistiskā vidējās cenas līmeņa ~ 70-90 EUR/MW*h.
|