Enerģētika

Jauni ST tarifi nes labumu un izaicinājumus

Jaunie @ast_lv  un @Sadalestikls  elektrības tarifi stāsies spēkā jau pēc mēneša. Par šo LC  tīklu monopolu tarifu izmaiņām man ir 3 labas un 3 sliktas ziņas, kā arī idejas LV nepieciešamajām nakotnes izmaiņām, pie kurām @Jekaba11 un  @Brivibas36  ir jāstrādā jau tagad. Šeit neliels ieskats: 

Tarifi tika iniciēti uzreiz pēc 14.Saeimas vēlēšanām, kas ir ierasta prakse, jo abi tīkla uzņēmumi joprojām ir samērā īsā ministru saitē un šāds solis politiski jūtīgā gaisotnē pirms 1.10.2022. būtu pašnāvniecisks valdes priekšsēdētājiem G.Jēkabsonei un S.Jansonam.

Tas bija pareizs solis, jo barot populistus nebūtu pareizi un, ņemot vērā, ka abu tīkli uzņēmumu padomes ir izveidotas ministru neformālā pakļautībā, tarifus līdz vēlēšanām varēja arī nobremzēt. Taču inflācija un enerģijas cenas bija nepielūdzamas, tāpēc daudz risinājumu arī nebija.

Tālākais izpildījums, gan bija traģisks un AST bez liekas kavēšanās http://vestnesis.lv/op/2022/206.DA8 iesniedza tarifu projektu, kurā bija iekļautas iepriekšējo mēnešu zaudējumu izmaksas, nākotnes elektrības cenu prognozes, algas un daudzas citas lietas, kam automātiski sekoja arī ST.

Tā faktiski bija šantāža – dodiet budžeta finansējumu, vai arī tarifi netiks samazināti. Liels jautājums – ko darīja AST padome, kad uzņēmuma finanšu rādītāji pirms 1.10.22. gāja lejā un nekavējoties bija nepieciešams risinājums, lai absorbētu cenu krīzi?

Ekonomikai nozīmīgas infrastruktūras uzņēmumu padomēm bija jākomunicē ar kapitāldaļu turētājiem un jāatrod dividenžu risinājums pirms tarifu iesniegšanas. Tā vietā tīklu uzņēmumi veiksmīgi lobēja, lai regulators PALIELINA atļautās peļņas nākotnes tarifiem. 

1. brāķis – uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldība padomju izpildījumā ir mērena fikcija un neattaisno administratīvās izmaksas. Padomes joprojām kalpo par ierēdniecības prēmiju fondu ar ierobežotu funkcionālu nozīmi, nevis kā efektīvs kapitāldaļu pārvaldības posms. 

Šeit pat arī 1. labais aspekts - @Brivibas36 reakcijas ātrums atvērt budžeta grāmatas, lai kompensētu zaudējumus. Tas bija ātri un izlēmīgi (sekojošie mēneši bija superlēnais saskaņošanas process regulatorā). ej.uz/hid1 (MK pieņemts 31.01, bet Saeimā 09.02).

Nākamā labā ziņa rūpniecībai – ST tarifi kļūst konkurētspējīgākie Baltijā. Beidzot ir samazinātas škērssubsīdijas starp sprieguma pakāpēm, vienkāršoti tarifu plāni un uzlabota izmaksu attiecināšana. Šeit LT tarifi: ej.uz/yk9j un EE tarifi ej.uz/r7x9 

Pie šī ir jāatzīmē, ka šķērsubsīdijas starp sprieguma pakāpēm jau ir likvidētas AST tarifos un tradicionāli pārvades tarifi bija konkurētspējīgākie Baltijā. Šo konkurētspēju mēs riskējām zaudēt, ja tarifi būtu pieņemti atbilstoši iesniegtajam projektam. 

2. brāķis – empātijas trūkums un sociālo risku nepazināšanās no MK puses. ST tarifos tiek reformēta to struktūra un nenovēršami tas ietekmēs trūcīgo mājsaimniecību izmaksas, taču pie tarifu apstiprināšanas valdīja pilnīgs klusums no valsts pārvaldes un regulatora. 

Vai tiešām nebija iespējams sagatavot jēdzīgu priekšlikumu ST fiksētās maksas pilnīgai kompensācijai papildus https://likumi.lv/ta/id/323662-aizsargata-lietotaja-tirdzniecibas-pakalpojuma-noteikumi… noteiktajam atbalsta līmenim? Šeit kļūdīties būtu grūti, jo atbalsts ir pietiekami mērķēts un attiecināts tikai uz noteiktām sabiedrības grupām. 

IMF enerģijas reformu labā prakse https://elibrary.imf.org/display/book/9781475558111/ch004.xml… sociālo aspektu izceļ priekšplānā un man ir bijusi iespēja redzēt neskaitāmas labas reformas, kas bija plānotas dažādās pasaules valstīs, bet beigušās ar pilnīgu neveiksmi dēļ nepietiekami novērtētiem sociālajiem riskiem. 

3. labā lieta, ko dos jaunie tarifi – neliels (bet nepietiekams, par ko vēlāk) siltumsūkņu konkurētspējas pieaugums salīdzinot ar dabasgāzes katliem, precīzāki fiskālie signāli investīcijām tīklos un pieslēgumos, kas neveicinās tukšas un nenoslogotas infrastruktūras attīstību. 

Pēdējos 20 gados @Sadalestikls , dēļ izmaksu signālu neesamības, ir investējis milzu kapitālu nenoslogotos tīklos (pamatā piepilsētas mājsaimniecību vajadzībām), jo līdzšinējā tarifu struktūra bija jaudu (ampēru) veicinoša bet noslodzi bremzējoša. Šīm izmaksām vēl būs liela inerce. 

Gan AST gan ST tarifu lielākais brāķis ir arhaiskā sistēma, kur patērētāji par identisku pieslēgumu maksā līdz pat 20x vairāk nekā elektrostacijas un šī atšķirība tikai pieaug. Tas nav tīkla uzņēmumu jautājums, bet gan @Jekaba11 @Brivibas36 un @EiropasKomisija  lauciņš.

Tā ir apbrīnojama tuvredzība nesaskatīt priekšrocības ekonomikas transformācijai, ko dotu sabalansētāka tīkla tarifu struktūra – daudz spēcīgāki signāli gan rūpniecības un mājsaimniecību elektrifikācijai, gan uzkrājošo bateriju izmantošanai, gan arī optimālākai tīkla attīstībai. 

ES Regula 838/2010, kas nosaka tarifu griestus elektrostacijām, bet pieļauj valstu izņēmumus un MK tāds ir jāpieprasa. Šodien jaudas pieprasījumi saules un vēja parku attīstībai pārsniedz tehniskās iespējas, kas liecina, ka elektrostaciju tarifa nozīme investīciju lēmumos ir maza. 

Šādu izņēmumu ir pieprasījusi piemēram SE, un, salīdzinot patērētāju tarifus, priekšrocības SE tarifam ir nozīmīgas – tas ir zemākais visā reģionā. SE tarifiem ir vēl viena specifika - mainīgās komponentes piesaiste tirgum, kas patērētājiem ļauj labāk izmantot negatīvās cenas.  

Plašākā kontekstā ir vērts uzdot jautājumu arī par valsts duālo attieksmi pret dažādām infrastruktūrām – budžeta subsidētu bezmaksas autoceļu attīstību ar joprojām augošām transporta sektora emisijām, bet vienlaicīgi elektrifikāciju bremzējošu tīkla tarifu struktūru. 

Nākotnes soļi, kas Saeimai būtu jāveic tarifu regulējumā:1. atļautās peļņas griestu samazināšana; 2. škērssubsīdiju atklāšanas pienākums; 3. elektrostaciju tarifu griestu atcelšana; 4. mainīgās daļas piesaiste tirgus cenai; 5. vairākkārtējas regulatora nodevas atcelšana. 

Kopsavilkumam: jaunie tarifi būs konkurētspējīgākie Baltijā, ar pareizu virzienu izmaiņām struktūrā, ar pamanāmu empātijas trūkumu pret sociālajiem riskiem un vairākām nākotnē darāmām lietām to tālākai uzlabošanai.