Iepriekš manis rakstītais par BY noslēdzās ar politiskās kaujas rezultātu primāri noteicošo jautājumu: "Vai cilvēki patiešām ieies vispārnacionālajā streikotāju masā?"

 

Šodien ir teorētiski vispārnacionālā Baltkrievijas streika trešā diena. Aizdomīgais klusums ziņu telpā vakar un šodien liecina, ka tur nekas tā īsti labs vēl nav noticis. Un, galu galā - šajā laika posmā var arī nenotikt. Tiesa gan, arī ļoti traģisko ziņu par cilvēku apšaušanām un masveida iznīcināšanu, pagaidām vēl nav.

 

Ir tikai viens lielais valsts uzņēmums - Grodņas azot- kurā patiešām ir vērojamas nozīmīga streika pazīmes. Ko var uzrādīt pilsoniskā opozīcija un ko nenoliedz hunta. Ir vairāki svarīgi uzņēmumi - MTZ, MZKT, MAZ, METZ, MMZ, Štadler minsk, vēl daži - kuros ir vērojami atbalsta mītiņi un kaut kādi darba ritma traucējumi un kuros vēl noritot iekšējā cīņa par pievienošanos streikam, kas pagaidām vēl nav novedusi pie rūpnīcu apstāšanās. Ir daži (bet laikam taču ne pat vairākums) studentu kolektīvi, kuri atklāti demonstrē atbalstu pilsoniskajai demokrātijai.

 

Stāsta, ka daudzas vienības īsteno tā saukto itāļu streiku, tajā skaitā, ka kaut ko līdzīgu īstenojot valsts aparāta darbinieku pamatmasa, gaidot cīņas iznākumu. Tomēr runāt par reālu vispārnacionālo streiku laikam tomēr nevar.

Un atbilde uz manu pirmītējo jautājumu ir: "Pagaidām vēl nav iegājuši un nav redzamas zīmes, ka šīs nedēļas laikā ieies."

 

Tam noteikti ir vairāki iemesli -

1) Hunta šīs 10 ultimāta dienas nav aizvadījusi tukšgaitā. Tā gatavojusies konkrētajam iekšējam hibrīdkaram, darot vairākas lietas

- papildus visam agrākajam, indicējusi, ka demokrātiskās opozīcijas darbība ir teroristiski ekstrēmistiska, tādējādi atraisot sev rokas iekš- un ār- politiski. Sak, cīņā ar teroristiem visi ieroči atļauti, tajā skaitā, teroristu fiziska iznīcināšana bez izmeklēšanas un tiesas;

- identificējusi pilsoniski aktīvos uzņēmumu kolektīvu darbiniekus un administratīvi liegusi tiem pieeju pārējiem strādnieku kolektīvu locekļiem, viņus ar anulētām caurlaidēm vienkārši neielaižot rūpnīcās;

-pie rūpnīcu ieejām dislocējot huntistu militārās vienības- indicējot, kas notiks ar tiem, kas nepakļausies valsts administrācijas pavēlēm.

 

2) Paralēli šīm kara lokālajām darbībām tarakānisti demonstrē "labo gribu" risināt situāciju politiski, bet ar "konstitucionālām" metodēm. Pie tā pieder 3 galvenās rīcības

- galvenā tarakāna neformalizēta mutiska deklarācija par brīvprātīgu pirmstermiņa atteikšanos no varas, bet - tikai pēc konstitūcijas grozījumiem konstitucionālā kārtā;

- saspēle ar RU par atbalstu konstitūcijas grozījumiem kā vienīgo reālo situācijas risināšanas ceļu, kas neļaušot saraustīt BY valsti un nodot baltkrievu tautas iekarojumus kārajām rokām no NATO un citiem ārvalstu aģentiem;

- Kaut kādas huntu atbalstošas "plašas tautas akcijas" organizēšana. Svētdien paredzētā visbaltkrievijas tautas demonstrācija huntas varas atbalstam gan tika atcelta, bet tagad tarakāns sācis organizēt Visbaltkrievijas tautas sapulci. Tādu dīvainu deleģētu tautas pārstāvju kongresveidīgu pasākumu teorētiski pilnā saskaņā ar BY konstitūciju un paša tarakāna izsludinātu likumu (pēc vēlēšanu rezultātu apstrādes mēs varam nojaust, kā šāda sapulce sasauktos un kādus lēmumus pieņemtu).

 

3) BY civilās tautas masa nav gatava visu likt uz nacionālās demokrātijas brīvības izcīnīšanas likmi.

- Gan tāpēc, ka pēc 25 fašisma attīstības procesā un vidē aizvadītajiem gadiem patiešām nespēj izprast un novērtēt demokrātisko varas mehānismu darbības būtību un jēgu (salīdzinājumā ar vienkārši klusējošo sadzīvošanu ar tarakānismu),

- gan tāpēc ka patiešām baidās no konkrētām fiziskām (līdz pat cilvēka fiziskai iznīcināšanai) represijām - piekaušanas, ieslodzīšanas, notiesāšanas,

- gan tāpēc ka baidās no ekonomiskajām sekām - darba un ienākumu zaudēšanas streika gadījumā. Un tā patiešām amēbveidīgiem cilvēkiem (kādu jebkurā sabiedrībā, arī mūsējā, nav mazums) nav viegla. Tāda nu ir šī demokrātijas spēles rūgtā garoza - pārmaiņu īstenošanai savā pusē ir jādabū arī cilvēkveidīgo amēbu receklis.

 

Pagaidām vēl pata situācija ar labāku stāvokli tarakāna huntai - militārais spēks un faktiskā valsts kontrole ar brutāla militarizēta bruņota spēka un neiztiesājamu neleģitīmu tiesas un vēlēšanu komisiju lēmumiem rullē pār sabiedrību, kurai vienkārši nedod ne mazākās iespējas patiešām "godīgi" saskaitāmi izteikt savu viedokli. Melu impērija pagaidām rullē. Tieši tāpat kā blakus esošajā valstī, kuras režīmu pagaidām var saukt vienkārši par fašistisku (otrā sliktākā no autoritārajām valsts pārvaldes pakāpēm), bet kas ir uz droša fašistiskas huntas režīma veidošanās ceļa.

 

Vērosim, kas notiks nākamajās dienās. Pirmo divu dienu laikā karadarbības jaunā fāze demokrātijas ofensīvai nav nesusi panākumus. Bet arī hunta vēl nav guvusi paliekošu un izšķirošu uzvaru.

 

Tagad izšķirošais jautājums ir, vai demokrāti šīs nedēļas laikā spēs pastiprināt spiedienu, savā pusē kā aktīvus atbalstītājus un cīnītājus piesaistot vismaz 3-5 lielo industrijas gigantu vai sabiedriskā transporta nodrošinātāju kolektīvus. Ja nē - tad pasākums, visticamāk ieies tarakāna un Lavrova raktajā gultnē uz BY Moldovizāciju - teorētiski demokrātisku valsti RU politekonomiskajā orbītā.

Turpinām turēt īkšķīšus par labo spēku uzvaru. Tā ir svarīga arī mums un visai Eiropai. RU putinisma ideoloģijas jauna konkrēta uzvara pār demokrātiju ir bīstama arī Eiropai, arī mums.