Šis nav tas gadījums, kad pēc vēlēšanām kādam 100 dienas dod jauno darbu ievadīšanai.

 

Šeit 100 dienas nerimstoša pretstāve, joprojām apstrīdot vispār amata ieņemšanas tiesības, un, vienlaikus, kādam citam, uz kodolvalsts pleciem vienkārši uzurpējot varu. Divas paralēlas pasaules. Kas jau bija iemācījušās viena ar otru sadzīvot:

- kādi 500 K cilvēku (pieņēmums tikai un vienīgi manējais) aktīvi pauda savu nepatiku ik vakaru, ik nedēļas nogali un dažkārt pa dienu izejot publiskos ielu pasākumos, kamēr pārējie miljoni pieaugušo ar dažādiem noskaņojumiem turpināja pelnīt savām ģimenēm iztiku no huntas pārvaldītās valsts pilnīgi atkarīgajās darbvietās, ar to pašu saglabājot huntas eksistences ekonomisko pamatu. Tāda sava veida parazitējoša simbioze. Hunta vienkārši barojas no tautas apasiņotā ekonomikas organisma.

 

Kur šī organisma šūnu lielākajai daļai nav pietiekamas izpratnes, ka ar savu vielmaiņu viņi baro sevi fiziski nīdējošos parazītorganismus.

- kādus 200 k liels parazitējošais huntas organisms uztur sadzīvisko līdzsvaru, katru darbdienu treniņa nolūkos kādus dažus desmitus cilvēkus uz ielas noķerot, ieslogot, protokolējot, profilaktējot un pēc tam notiesājot. Lai nedēļas nogalē to producētu jau nopietnos daudzumos - 200-400 personu izskatā. Un visai prasmīgi jau savlaicīgi ierobežojot cilvēku plūsmas, neļaujot vairs izveidot vairāku 100K lielus organizētus ļaužu gājienus. Bet tas viss vairs praktiski bez asinīm un atsistiem iekšējiem orgāniem. Atceroties, ka šādas darbības pat pacietīgie darbarūķi augustā nespēja paciest un sacēlās patiešām apjomīgos streikos, no kuriem pat huntas līderis sabijās. Mazliet, bet sabijās.

 

Bet pagājušnedēļ kaut kas nogāja greizi - kāda maskoto organismu grupa aizrāvās un kādu labu puisi vienkārši nosita. Atkal izlēja asinis.

 

Un svētdienā maskotajiem jau bija jāsasniedz rekords - jāaiztur vairāk par tūkstoti bezbailīgu cilvēku (ar visu izrietošo), lai kaut kā ierobežotu sašutuma izpausmi. Sašutumu, ko patiesībā konkrēti izraisīja letālā vardarbība.

Bet šodien tautas pretestības demonstrēšanas pienākumu uzņēmās kārtējā sabiedrības "tematiskā" grupa (nekur citu nenovērots interesants BY fenomens)- šoreiz pensionāri.

 

Citādi viss bez pārmaiņām. Organisms ar parazītu atkal mācās sadzīvot. Bet neleģitīmais, varu uzurpējušais parazīts, savas politiskās mātes virzīts un ideoloģiski vadīts, tikmēr visā nopietnībā sakās strādājam pie konstitūcijas grozījumiem. Pēc neliģitīmām vēlēšanām nāks neleģitīma konstitūcija? Un kurā tiesā to sūdzēt? Un ko sūdzēt - tuvējo kodolvalsti? vai tās puspaklausīgo "saitītē piesieto" marioneti? Tad ANO jāizveido tribunālu. Bet tur atkal priekšā veto tiesību turētājs...

Palieku pie agrāk teiktās domas - patiesu pārmaiņu panākšanai ir jāspēj satricināt huntas ekonomisko mugurkaulu. Tagad. Līdz jauna konstitūcija nonākusi publiskajā dienaskārtībā. Huntas ekonomiskajam mugurkaulam saglabājot maz traucētu funkcionētspēju - parazitējošais organisms vienkārši nomutēs, un jaunajā formā (kur vairs nebūs redzams ūsainais tarakāns) vēl ciešāk uzsēdīsies uz tautas organisma asinsrites. Neleģitīmas huntas neleģitīmi pieņemtas konstitūcijas neleģitīmā kārtībā izveidotas neleiģitīmas jaunas varas neleģitīmi nostiprinātā savienotā valstī .... Kurā brīdī un vietā tad varēs šo loku pārraut? Un kas tad to pieļaus? Kodolrungas vadības pults turētājs?

 

Varonīga un pacietīga tauta. Pacēlusi galvu. Tomēr arī tajā joprojām liels ir biorobotu skaits. Kas ir drauds pat attīstītā demokrātiskā sabiedrībā. Bet huntas nogāšanai tas var izrādīties izšķirošs šķērslis. Jo huntai visu laiku saglabājas iespēja teikt: "Vairākums atbalsta mūs. Mēs aizsargājam darbarūķus no dīkdieņiem, bezdarbniekiem, strādātnegribošajiiem un citiem asociāliem elementiem."

 

Jo ielās nekad vienlaikus nav vairāk par dažiem simtiem K cilvēku. Un visi valsts redzamo pamatekonomiku (izņemot IT) veidojošie uzņēmumi turpina strādāt.

 

Tieši tik vienkārši tas ir.

Rīt sāk ritēt jau 101.diena... Hunta pret tautas intelektu un apņēmību.