Teritoriju pārvaldība

Zvejas aktivitāšu pilnīgas pārtraukšanas gadījumos zivsaimniekiem daļa no publiskā finansējuma būs jāiegulda uzņēmējdarbībā

Ilze Vabole, AgroPols
01.11.2010

1. novembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānā 2008.–2013. gadam (plāns) un Ministru kabineta (MK) 2008. gada 6. maija noteikumos Nr. 323 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai pasākumam “Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana”” (noteikumi), informēja ZM .

Plāna mērķis ir dot detalizētu pamatojumu ilgtspējīga līdzsvara nodrošināšanai starp Latvijai pieejamajiem zivju resursiem un to zvejas kapacitāti, lai, samazinoties pieejamajiem zivju resursiem, tomēr nodrošinātu kopējo zivsaimniecības nozares konkurētspēju un izejvielu vienai no eksportspējīgajām nozarēm – zivju apstrādei. Plāns tiek īstenots piesaistot Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) finanšu resursus.

Lai novērtētu plāna ieviešanas rezultātus, 2010. gadā tika izvērtēta tā īstenošana. Izvērtējumā ir secināts, ka, turpinoties pieejamo zivju resursu samazināšanās tendencei, ir jāturpina zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas pasākumi, lai zvejniecībā iesaistītajiem komersantiem, kas samazinātās resursu pieejamības dēļ nespētu turpināt komercdarbību šajā jomā, dotu iespēju izvēlēties – pārtraukt to vai, samazinot zvejā iesaistīto kuģu skaitu, palielināt savas darbības rentabilitāti un konkurētspēju.

Plāns un noteikumi ir papildināti ar kuģu ekspluatācijas pastāvīgas pārtraukšanas shēmu 2011.-2012. gadam, kurā rekomendēts samazināt zvejas flotes kapacitāti Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī par 65 zvejas kuģiem ar kopējo bruto tonnāžu 2535 GT.

Izmaiņas noteikumos paredz jaunu nosacījumu zvejas kuģu īpašniekiem attiecībā uz saņemto kompensāciju par zvejas kuģa sadalīšanu. Turpmāk atbalsta saņēmējam 24 mēnešu laikā pēc projekta īstenošanas vismaz 50% no saņemtā publiskā finansējuma būs jāiegulda uzņēmējdarbībā un LAD jāiesniedz pārskats par veiktajiem ieguldījumiem.

 

Savukārt, lai atvieglotu atbalsta pretendentam atbalsta saņemšanas kārtību , grozījumi paredz, ka tiek samazināts Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniedzamo dokumentu skaits. Turpmāk par informāciju saistībā ar Pārtikas un veterinārā dienestu (PVD), zemesgrāmatu nodaļu un Valsts ieņēmuma dienestu (VID) pārliecināsies Lauku atbalsta dienests.

Tāpat, pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās, noteikumos izdarīti vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas vienkāršo un precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Papildus informācija: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40194734&mode=mk&date=2010-11-01

______________________________

Informāciju sagatavoja

Viktorija Kalniņa

Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas

pārvaldes vecākā referente

AgroPols

x

Paroles atgadināšana