Teritoriju pārvaldība

Valdība apstiprina jaunas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem

11. janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus „Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”, kas nomainīs šobrīd spēkā esošos noteikumus, pārņemot Eiropas Padomes Direktīvu par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, informēja  ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Solveiga Lazovska.

Normatīvais akts izstrādāts, lai noteiktu jaunas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem īpaši jutīgās teritorijas, uz kurām attiecas pastiprinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, to robežas un noteikšanas kritērijus, kā arī īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas kārtību.

Noteikumi precizē izpildē iesaistīto institūciju funkcijas un uzdevumus, līdz šim spēkā esošajos noteikumos lietotos terminus un papildina tos ar jauniem terminiem. Tāpat noteiktas prasības nitrātu monitoringa veikšanai virszemes un pazemes ūdeņos un noteikti kūtsmēslu izkliedes un iestrādes, kā arī minerālmēslu izsējas un iestrādes aizlieguma periodi un maksimālās pieļaujamās slāpekļa mēslojuma normas laukaugiem.

Teritoriju par īpaši jutīgu uzskatīs, ja virszemes saldūdeņos, it īpaši tajos, kurus izmanto vai kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei, nitrātu koncentrācija ir 50 miligrami uz litru un lielāka, tāpat arī pazemes ūdeņos nitrātu koncentrācija ir 50 miligrami uz litru un lielāka. Par īpaši jutīgām teritorijām uzskatīs teritorijas, kur dabiskas izcelsmes ūdeņi un jūras piekrastes ūdeņi ir kļuvuši eitrofiski (ūdens bagātinājies ar slāpekļa savienojumiem, kas izraisa aļģu un augstāko augu formu paātrinātu augšanu, radot nevēlamus ūdens organismu līdzsvara un attiecīgā ūdens kvalitātes traucējumus) vai var kļūt eitrofiski. Ja nitrātu monitoringa laikā virszemes un pazemes ūdeņos iegūtā informācija liecinās, ka šie ūdeņi atbilst īpaši jutīgo teritoriju kritērijiem, arī tad tie tiks noteikti kā īpaši jutīgas teritorijas.

Noteikumi norāda īpaši jutīgo teritoriju robežas Latvijas pagastos un pilsētās, īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas kārtību, kurā paredzēta minerālmēslu un kūtsmēslu  izmantošana tajās, kā arī norāda, kā dokumentējama lauka vēsture.

Pēc Eiropas Komisijas norādījumiem noteikti jauni kūtsmēslu izkliedes un minerālmēslu izsējas aizlieguma periodi, nosakot, ka nekāda veida kūtsmēslus nedrīkst izkliedēt laika posmā no 15. novembra līdz 15. martam. Savukārt slāpekļa minerālmēslus zālājiem nedrīkst izsēt laika posmā no 15. septembra līdz 15. martam. Pārējiem kultūraugiem, kā arī augļu dārziem jebkura veida minerālmēslu izsēja un iestrāde augsnē nebūs  pieļaujama laika posmā no 1 .novembra līdz 15. martam.

Dokumentā noteikta arī Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas un Valsts augu aizsardzības dienesta kompetence, lai kontrolētu noteikumos noteikto prasību ievērošanu īpaši jutīgajās teritorijās.

Noteikumi būs jāievēro lauksaimniekiem, kuri īstenos lauksaimniecisko darbību īpaši jutīgajās teritorijās. Taču atsevišķas noteikumu prasības būs jāievēro arī lauksaimniekiem ārpus īpaši jutīgajām teritorijām. Tā, piemēram, uz visiem lauksaimniekiem attieksies prasības par jebkura veida mēslošanas līdzekļu izmantošanu, kā arī kūtsmēslu uzglabāšanu un lietošanu, izņemot norādi par kūtsmēslu izkliedēšanas laika periodu, kas jāievēro tikai īpaši jūtīgo teritoriju apsaimniekotājiem.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Vairāk informācijas par normatīvā akta projektu pieejama interneta mājas lapas saitē  http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40195075&mode=mk&date=2011-01-11