Teritoriju pārvaldība

Valdība nosaka minimālo mēneša ienākumu apmēru un minimālos zvejas limitus zvejniecības komersantiem

Aija Zariņa, AgroPols
05.04.2011

5. aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus „ Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 8.septembra noteikumos Nr.1015 „Kārtība, kādā izsniedz speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā, kā arī maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu” ”, kuri nosaka zvejniecības komersantiem minimālos zvejas limitus un minimālo mēneša ienākumu apmēru, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Solveiga Lazovska.

Noteikumu grozījumā ir ietverti minimālo zvejas limitu apmēri, kas būtu nepieciešami, lai sāktu komercdarbību zvejniecībā piekrastes ūdeņos. Pretendentam, kas pirmo reizi pieteicies atļaujas (licences) saņemšanai, zvejai piekrastes ūdeņos gada laikā ir jābūt pieejamam vismaz vienam no šiem zvejas limitiem: 10 jebkura veida tīkliem; četriem zivju murdiem; 10 luču murdiem; vienam stāvvadam. Šis regulējums novērsīs problēmu, kas saistīta ar aizvien pieaugošo komersantu skaitu, kuri vēlas nodarboties ar zvejniecības komercdarbību piekrastes ūdeņos, izmantojot nelielus zvejas limitus. Taču, lai varētu sekmīgi un ekonomiski lietderīgi nodarboties ar komercdarbību zvejniecībā, ir jābūt pietiekamiem zvejas limitiem gada laikā, kuri spētu nodrošināt šai darbībai nepieciešamo ienākumu gūšanu. Turklāt  nekomerciālām darbībām jūras piekrastes un iekšējos ūdeņos ir paredzēts pašpatēriņa zvejas regulējums.

Tāpat noteikumu grozījumā ir iekļauta arī norma par minimālo ienākumu apmēru no zvejniecības komersanta saimnieciskās darbības mēnesī uz vienu strādājošo, kuru izvērtēs, lemjot par licences piešķiršanu komercdarbībai zvejniecībā. Minimālais mēneša ienākumu apmērs noteikts, lai pēc pretendentu gada ienākumu deklarācijām varētu izvērtēt, vai notiek reāla komercdarbība zvejniecībā un no tās ir gūti ienākumi. Līdz šim daudzi komercdarbībai zvejniecībā licenci saņēmušie komersanti ar komercdarbību praktiski tomēr nenodarbojās, par ko liecināja atsevišķu licences saņemšanas pretendentu gada ienākumu deklarācijas, kurās netika norādīta nekāda informācija par pretendenta ienākumiem vai izdevumiem no saimnieciskās darbības, kas varētu rasties tam nodarbojoties ar komercdarbību zvejniecībā.

 Plānots, ka šie normatīvā akta grozījumi varētu palielināt nodokļu ieņēmumus no zvejniecības komercdarbības un veicināt zvejniecības komercdarbības rentabilitāti.

            Grozījumi normatīvajā aktā stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Vairāk informācijas

interneta mājas lapas saitē  http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40200647&mode=mk&date=2011-04-05

AgroPols

x

Paroles atgadināšana