Teritoriju pārvaldība

Paredzēts kompensēt līdz 50% ziemāju pārsēšanas izmaksu

19. aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus „Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 18. augusta noteikumos Nr.669 „ Kārtība, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda ””, kuri paredz vairākus fonda darbības uzlabojumus, kas veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos fondā, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Solveiga Lazovska.

Normatīvā akta grozījumi no 30% līdz 50% palielina zaudējumu robežu, no kuras tiek sākta zaudējumu kompensēšana. Lauksaimnieki uzskata, ka esošais 30% slieksnis ir pārāk zems. Tāpēc pastāv iespēja neadekvāti bieži saņemt kompensāciju, tādējādi samazinot fonda līdzekļu apmēru nopietnāku zaudējumu kompensācijai.

 Tāpat lauksaimniekiem no 50% uz 80% tiek palielināts atbalsta apmērs, kuru atmaksās par fondā iemaksātajiem līdzekļiem. Tāpēc veikti arī grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumos Nr.105 „Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību”.

Noteikumu grozījumi arī paredz samazināt administratīvo slogu, nosakot, ka katram zaudējumu noteikšanas gadījumam nav nepieciešama Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izziņa par nelabvēlīgo klimatisko apstākļu iestāšanos.

Patlaban spēkā esošajos noteikumos nav paredzēts, ka ziemāju pārsēšanas gadījumā tiek maksāta kompensācija par bojā gājušajiem ziemājiem. Ziemāju pārsēšana lauksaimniekiem rada papildu izmaksas, tāpēc paredzēts kompensēt līdz 50 procentiem ziemāju pārsēšanas izmaksas (par sēklu, mēslojumu, sējas agrotehniskajiem darbiem), kuras noteiks Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).

Zemkopības ministrija un Ministru kabinets, ja tas nepieciešams, varēs lemt par papildu finanšu līdzekļu novirzīšanu fondā atbilstoši normatīvajiem aktiem par ikgadējā valsts atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai, ja fondā veikto iemaksu apmēra nepietiekamības dēļ proporcionālais samazinājums ir lielāks par 25%.

Noteikumi arī precizē normu par veiktajām iemaksām un valsts atbalstu, ja konstatētas fondam pieteikto platību, veikto iemaksu un izmaksātā valsts atbalsta atšķirības.

Lai gan lauksaimnieku aktivitāte dalībai risku fondā līdz šim ir bijusi salīdzinoši maza, tomēr lauksaimnieki atzīst, ka šāds fonds ir nepieciešams. To apliecina arī 2010. gada sezonā nelabvēlīgo klimatisko apstākļu (vētra, krusa) radītie zaudējumi. Tālab, iesaistoties Lauku atbalsta dienesta, LLKC speciālistiem, lauksaimniekiem un nozares sabiedriskajām organizācijām, tika izvērtēti iespējamie grozījumi patlaban spēkā esošajā normatīvajā aktā, lai uzlabotu risku fonda darbību un vairāk motivētu lauksaimniekus tajā iesaistīties.

Dokumenta grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Vairāk informācijas par dokumentu interneta mājas lapas saitē

http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40207520&mode=mk&date=2011-04-19