Teritoriju pārvaldība

Apstiprināta jaunajam Ciltsdarba likumam atbilstoša Trušu un kažokzvēru pārraudzības kārtība

16. augustā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto noteikumu projektu „Trušu un kažokzvēru pārraudzības kārtība”, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa. Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar jauno Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumu, kas paredz, ka ir jāizstrādā noteikumu projekts, kas nosaka trušu un kažokzvēru pārraudzības kārtību.

Noteikumu projektā paredzēta kārtība, kādā tiks veikta trušu un kažokzvēru pārraudzība, kā arī kārtība, kāda tiks uzskaitīti un reģistrēti pārraudzības un vērtēšanas dati. Noteikti arī ganāmpulka īpašnieka un fiziskās personas, kas veiks trušu un kažokzvēru pārraudzību un vērtēšanu, tiesības un pienākumi, kā arī noteiktas šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas funkcijas trušu un kažokzvēru pārraudzības procesā.

Kārtība paredz, ka trušu un kažokzvēru pārraudzību un vērtēšanu varēs veikt fiziskā persona, kas ir saņēmusi atbilstošu sertifikātu attiecīgās darbības veikšanai vai apliecību šī darba veikšanai vienā ganāmpulkā. Fiziskā persona, kas veiks trušu pārraudzību, pārraudzības datus gan papīra formā, gan elektroniski reģistrēs ciltsdokumentos un šos datus nosūtīs truškopības organizācijai. Savukārt kažokzvēru pārraudzības un vērtēšanas datus par iepriekšējo pārraudzības gadu kažokzvēru organizācija saņems no fiziskās personas, kas veikusi kažokzvēru pārraudzību un vērtēšanu, tāpat gan papīra formā, gan elektroniski. Pēc pārraudzības datu saņemšanas kažokzvēru organizācija šos datus apkopos un analizēs.

Turpmāk truškopības organizācija uzturēs un administrēs datubāzi „Rabis”, un pārraugs pārraudzības datus varēs reģistrēt tajā. Tas atvieglos pārraudzības datu apmaiņu starp truškopības organizācijām un pārraudzības ganāmpulku īpašniekiem, turklāt gan pārraugs, gan ganāmpulka īpašnieks pretī saņems datu apkopojumus un izdrukas. Kažokzvēru organizācijai pagaidām nav izveidota atsevišķa datubāze.

Šobrīd šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusu valstī ir ieguvuši Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrība „Trusis un citi”, Latvijas Šķirnes Trušu audzētāju asociācija, SIA „Latvijas Zvērkopju asociācija” un biedrība „Latvijas Šinšillu audzētāju asociācija”. Normatīvais akts būs saistošs šīm organizācijām, kā arī fiziskajām personām, kas veiks trušu un kažokzvēru pārraudzību un vērtēšanu.

Patlaban trušu un kažokzvēru pārraudzība tiek veikta saskaņā ar šķirnes dzīvnieku organizācijas izstrādāto ciltsdarba programmu. Šķirnes saimniecībās tiek veikts selekcijas darbs ar četru dažādu šķirņu trušiem, no kurām trīs šķirnes – Kalifornijas, Jaunzēlandes sarkanais un Latvijas baltpieris – ir gaļas šķirnes, bet īsmataino trušu šķirni Rex castor ar īpatnēju matu struktūru audzē galvenokārt ādiņu ieguvei un vaislai.

Kažokzvēru saimniecībās pārsvarā tiek audzētas dažādu šķirņu ūdeles, lapsas, polārlapsas un šinšillas. Kažokzvēri tiek audzēti kažokādu iegūšanai. Veicot mērķtiecīgu ciltsdarbu, uzlabojot selekcijas rezultātus un atjaunojot kažokzvēru šķirnes, laika gaitā ievērojami uzlabojies kažokādu izmērs un apmatojuma kvalitāte, kālab Latvijas zvērsaimniecībās iegūtajām kažokādām ievērojami uzlabojusies konkurētspēja starptautiskajās kažokādu izsolēs.

Trušu un kažokzvēru pārraudzības kārtība stāsies spēkā pēc tās publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Plašāka informācija pieejama MK mājas lapā:

http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40222378&mode=mk&date=2011-08-16