AgroPols

Beļģijā izsoles vairumtirgu apgrozījums samazinājies par 14% 2009. gadā

Kopējais visu Beļģijas izsoles vairumtirgu apgrozījums pērn sasniedza 681 milj. eiro, kas ir par 14% mazāk kā 2008. gadā Visvairāk ir cietuši sēkleņaugļi un siltumnīcu kultūras. Izsoles vairumtirgu apgrozījums ir zemākais kopš katastrofāli sliktā 2004. gada. Beļģijas un Nīderlandes izsoles vairumtirgi pieder ražotāju organizācijām un to apgrozījuma kritums nozīmē arī šo organizāciju apgrozījuma kritumu. Daudzmaz labi rādītāji ir vienīgi vairumtirgum „Hoogstraten”, kas specializējas ogu (tā dēvēto „mīksto augļu”) tirdzniecībā, savukārt tipiska dārzeņu vairumtirgus „Mechelse Veiling” apgrozījums ir krities par 16%.

Slikti tika realizēti siltumnīcu produkti. Pērnā gada vēsie laikapstākļi traucēja tomātu un gurķu ražošanu, kādēļ cenas strauji nokritās, turpretī palielinājušos platību dēļ piedāvājums bija ļoti augsts. Visam klāt arī globālā krīze un tās izraisītā patērētāju zemā pirktspēja. Tomātu cenas 2009. gadā bija katastrofāli zemas, atsevišķi vācamiem apaļiem tomātiem par 20% zemākas kā 2008. gadā, bet ķekaru tomātiem – pat par 28%. Salātu cenas nokritās par 3%, gurķu – par 5%, bet paprikām pat par 36% un baklažāniem par 19%.

Turpretī atklātā lauka dārzeņu cenas bija augstākas nekā 2008. gadā, tā puravi kļuva dārgāki par 33% (saišķos) un 47% (vaļējie). Interesanti, ka ziedkāposti Beļģijā pērn bija par 14% lētāki kā 2008. gadā, toties balto galviņkāpostu cena palielinājās par 55%, sarkano – par 20%.

Grūti gāja ar augļiem, ābolu cena bija par 38% zemāka kā 2008. gadā, bet bumbieru – par 21%. Zemeņu cena samazinājās par 8%, bet ķiršu cenas bija vēl sliktākas kā katastrofālajā 2008. gadā. Skābo šķiršu cenas 2009. gadā samazinājās par 47%, bet saldo ķiršu – par 8%. Vidējā plūmju cena samazinājās par 49%, bet ogu (jāņogu, kazeņu, aveņu u.c.) cena – par 15%.

Avots: www.agf.nl