AgroPols

Komisārs Dačjans Čološs Latvijā

ES Lauksaimniecības komisārs Dačjans Čološs pabijis Latvijā. Paskatījās. Laukam jau labi, ka tā izdarīja. Bet vai ieraudzīja? Ja ieraudzīja - vai saprata? Ja saprata - vai gribēs rīkoties? Ja gribēs - vai pietiks spēka un prasmes?

Jau ilgākus gadus Latvijā nebija pabijis ES Lauksaimniecības komisārs. Nu tas ir noticis. Savas Baltijas tūres laikā, kas tika sākta Lietuvā ar gadskārtējās Agrobalt izstādes apmeklējumu, nepilnu diennakti komisāra ķermenis atradās virs vai uz Latvijas zemes. Viņš pat ir visžēlīgi piekritis apmeklēt dažas Latvijas saimniecības. Lai iepazītos "... ar dalībvalstu lauksaimnieku reālo saimniekošanu, patieso situāciju, ....  Un arī šīs saimniecības apmeklējums man ir pietiekami efektīvs veids, lai saprastu, kādas ir Latvijas lauksaimnieku kopējās problēmas. Un šeit tās es arī saskatu". Tā komisārs stāstīja pēc otras un pēdējās saimniecības apmeklējuma vakar. Tas bija zemnieku saimniecībā „Robežnieki”, kas atrodas Svētciemā, Salacgrīvas novadā. Kas ir Latvijai nupat Eiropai visnotaļ palielu izmēru saimniecība. Kas visumā atbilst Eiropā sludinātajam ģimenes saimniecības modelim. Komisārs gan neatļāvās konkretizēt, kas ir tās viņa reālās ieraudzītās problēmas. Tomēr ceram, ka viņa viedoklis atbildīs arī mūsu lauksaimnieku izpratnei par ES KLP un lauksaimniecības attīstības problēmām.
Latvijas lauksaimnieki sirsnīgi izmantoja iespējas izkliegt savu sāpi -  gan vakar Salacgrīvas pusē, gan dienu iepriekš Jāņa Dzelzkalēja saimniecībā "Kaigari". Viņi visnotaļ organizēti pulcējās un pauda savu uzskatu, kura kvintesence iekļaujas kareivīgajā [LOSP šefa] Armanda Krauzes prasījumā: "Es gribu dzirdēt no komisāra tiešu valodu – vai viņš ir gatavs pārskatīt nosacījumus tiešo maksājumu sadalei".

Pat mūsu ministrs vakar savos izteikumos bijis sev visai netipiski kategorisks: " Tas vairs nav apstrīdams ne ar kādiem argumentiem, ka pašreizējais nevienādais atbalsta apjoms starp dalībvalstīm ir netaisnīgs un diskriminējošs. Tagad mūsu zemniekiem nereti trūkst motivācijas turpmākajam darbam. Latvija šajā jautājumā vienmēr ir paudusi savu nelokāmu pozīciju - atbalsta piešķiršanas nosacījumiem un apjomiem visās ES dalībvalstīs ir jābūt līdzvērtīgiem un adekvātiem atbilstoši ieguldītajam darbam laukos.”

Tomēr atbildes nebija. Vien kārtējā vāvuļošana, tiesa gan ar zināmām progresa iezīmēm (ja atceramies iepriekšējās komisāres laikā pabeigtais ES KLP Veselības pārbaudes dokuments tā arī būtībā apgāja tiešmaksājumu nevienlīdzības jautājumu) no jaunā komisāra puses: " Arī es uzskatu, ka ir jāatsakās no vēsturiskajiem kritērijiem, pēc kuriem līdz šim ES lauksaimnieki saņem maksājumus. Ne tikai Latvijai, bet arī pārējām dalībvalstīm tas vairs nav pieņemami, kādi kritēriji patlaban nosaka tiešo maksājumu apjomu. Tie ir jāmaina, jāizvirza objektīvāki un saprotamāki nosacījumi. Lauksaimniecības reformas rezultātā mums jāpanāk, lai maksājumu sistēma būtu gan taisnīgāka un visām dalībvalstīm vienādi objektīva".

Tātad - jāmaina. Bet kā? Ko nozīmē "objektīvāki un saprotamāki nosacījumi"? To pašu ko līdz šim - dzīve (un zeme) ir dārgāka vecajā dalībvalstīs un tāpēc tur ir augstākas ražošanas izmaksas, un tāpēc tur vajadzīgi lielāki atbalsta maksājumi? 

To komisārs prātīgi nesaka. Viņš taču nevēlas būt sliktais. Tik saka, ka vēl neko nevar teikt, ka viņš tikai iepazīstas ar situāciju ES dalībvalstīs un "... vēl nav uzklausīts arī pārējo dalībvalstu viedoklis". Un aicināja līdz 3. jūnijam arī Latvijas lauksaimniekus izteikt savas domas un piedalīties publiskajās debatēs, kuras organizē Eiropas Komisija. Un tad jau informēšot par rezultātiem.

Politiķa cienīgs gājiens. Vispirms kļūst par šefu. Un tad domās, kāda tad varētu būt politika. Kā izdabāt visiem. Sīkajiem (platības, ekonomiskā spēka un politikas balsu ziņā) baltiešiem un arī plašajiem un spēcīgi zinātniski argumentētajiem francūžiem un konservatīvajiem alpiešiem, un ziemeļnieciskajiem somiem, un ... , un.... Un tad jau laiks paies. Un varēs atkal teikt, ka "laiks vēl nav pienācis izlemt, ka viedokļi ir pretrunīgi, ka mums ir tradicionālās Eiropas lauku vērtības, ka...., ka...." Un viss savā būtībā paliks pa vecam. Ar maksājumu aplokšņu sadalījumu starp dalībvalstīm. Varbūt vienīgi pa citām kabatiņām tajās valstīs sadalītām. Zem burvīgā (tāpēc ka vispatverošā) lauku attīstības zīmola paliktām. Nu paraudzīsim. Varbūt esam pārlieku skeptiski piesardzīgi. Jo - kungs taču atbrauca, paskatījās un it kā pat  kaut ko ieraudzīja. Un tas tomēr ir solis attīstībai.

Bet vai ieraudzīja? Ja ieraudzīja - vai saprata? Ja saprata - vai gribēs rīkoties? Ja gribēs - vai pietiks spēka un prasmes? 

Katrā  ziņā -  atzinība mūsu valsts lauksaimniecības līderiem - gan ministram, gan lauksaimnieku ražotāju runasvīriem - par uzstājību, konsekvenci un arī konstruktīvu pozīciju. Lai mums visiem paveicas.