Apskati, analīzes, vērtējumi

Piensaimniecības virs ūdens notur tikai subsīdijas

Ingrīda Mičāne, Nac.ag. LETA
09.03.2016

Ņemot vērā dramatisko piena iepirkumu cenu kritumu gada laikā - 31%, patlaban piena ražošanu par pelnošu nosaukt nevar, jo pašizmaksa ir 27 centi, bet iepirkuma cena - 18-20 centi par kilogramu piena. Saimniecību peļņa sarukusi par pieciem centiem uz vienu kilogramu, kas veido vairāk nekā 20% ieņēmumu samazinājumu. Daudzi strādā ar zaudējumiem, pārprofilējas uz gaļu vai graudiem, daži atmetuši visam ar roku un likvidējas, tikmēr visus virs ūdens notur subsīdijas. Lai gan nozares attīstību grūti prognozēt, tomēr, apzinoties šā biznesa ciklisko raksturu, tas nekādā gadījumā nav"norakstāms".

Saskaņā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aplēsēm pēc 2015.gada rezultātu analīzes var pamanīt kopējās tendences Latvijas piensaimniecībās, kur šobrīd būtiska problēma ir zemās piena iepirkuma cenas un izmaksu optimizācija, saglabājot tādu pašu piena ražošanas apjomu pozitīvas naudas plūsmas nodrošināšanai. Šādā situācijā saimniecību dzīvotspējas saglabāšanā valsts un Eiropas Savienības (ES) subsīdijas ir ļoti nozīmīgas. Par vienu slaucamu govi saimniecība gadā saņem kopumā 453,42 eiro, no tā valsts subsīdija par pārraudzībā esošu govi ir 228,53 eiro, ES saistītais atbalsts par slaucamu govi - 125,36 eiro, ES atbalsts par pienu - 99,53 eiro. Saņemtā atbalsta apjoms par slaucamām govīm katrā saimniecībā var būt atšķirīgs. To piešķir par reģistrētu govi, kurai izslaukums no iepriekšējā gada 1.oktobra līdz kārtējā gada 30.septembrim ir vismaz 5500 kilogrami (bioloģiskās saimniecībās 4500 kilogrami). Valsts subsīdijas piešķir par pārraudzībā esošu slaucamu govju ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un produktivitātes izvērtēšanu.

Saimniecību ieņēmumi sarūk

Situācijas analīze rāda, ka peļņa uz vienu kilogramu piena gada laikā sarukusi par vidēji pieciem eirocentiem. LLKC speciālisti veikuši aprēķinus par piena pašizmaksu sešās piensaimniecībās, salīdzinot 2014. un 2015.gada saimnieciskās darbības rezultātus. Veicot piena pašizmaksas analīzi, saimniecības tika sadalītas divās grupās pēc slaucamo govju skaita. Pirmā - lielo saimniecību grupa, kur govju skaits ir no 200 līdz 600, bet otrā - mazo saimniecību grupa ar slaucamo govju skaitu no 30 līdz 100. Sākotnēji aprēķināts vidējais izslaukums saimniecībā vidēji uz vienu govi un ieņēmumi vidēji uz vienu ganāmpulkā esošo piena govi. Iznākumā secināts, ka lielo saimniecību ganāmpulkos ir augstāks ražīgums no vienas slaucamās govs, un, aprēķinot vidējo svērto rādītāju, tas pārsniedz 10 000 kilogramu piena gadā, kamēr mazajās saimniecībās izslaukums uz vienu govi ir vidēji 8500 kilogrami.

Tāpat LLKC ekonomisti analizējuši piensaimniecību ieņēmumus, skatot datus gan par ieņēmumu apjomu pēc produkcijas realizācijas (gan piena, gan blakus produkcijas- gaļas), pašpatēriņa novērtēšanas un subsīdiju iekļaušanas. Secināts, ka ieņēmumu apjoms uz vienu govi pirmās grupas saimniecībās, salīdzinot ar 2014.gadu, 2015.gadā ir samazinājies par 22,7%, bet otrās grupas saimniecībās ieņēmumu apjoma samazinājums veido 13,2%. Iemesls ir viens - piena iepirkuma cenas samazināšanās. Struktūranalīze arī liecina, ka ieņēmumi uz vienu kilogramu piena pirmās grupas saimniecībās ir 0,28 eiro, un pēc izmaksu segšanas uz kilogramu piena saimniecības kopā ar atbalstiem nopelnīja 2,5 eirocentus. Gada laikā peļņa ar atbalstiem samazinājusies par četriem eirocentiem, taču tajā pašā laikā atbalsta maksājumi 2015.gadā veidoja 0,07 eiro no ieņēmumu apjoma uz vienu kilogramu piena. Tas norāda uz to, ka bez šāda veida atbalstiem saimniecībās uz vienu kilogramu piena būtu zaudējumi četru eirocentu apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, šo saimniecību peļņa sarukusi par vidēji pieciem centiem uz vienu kilogramu piena, kas pamatā veidojies piena cenas izmaiņu rezultātā. Otrās grupas saimniecībās atbalsta apjoms uz vienu kilogramu piena ir 11 eirocenti, saglabājoties iepriekšējā perioda līmenim, bet arī šajā saimniecību grupā 2015.gadā rezultāti pasliktinājušies - uz vienu kilogramu piena zaudējumu apmērs veido 0,013 eiro.

Izdevies samazināt pašizmaksu

Situāciju kopumā nedaudz līdzsvaro tas, ka visās minētajās saimniecībās samazinājušās kopējās piena ražošanas izmaksas uz vienu piena kilogramu. Krītot iepirkuma cenai, saimniecības spiestas pārskatīt ražošanas izmaksas un meklēt risinājumus, kā sadarbībā ar konsultantiem optimizēt un samazināt ražošanas pašizmaksu.

Struktūranalīze norāda uz to, ka gan pirmās, gan otrās grupas saimniecībās lopbarības izmaksas vēl joprojām ir lielākais izdevumu postenis, kas veidojas gan no pirktās, gan pašražotās lopbarības, aizņemot aptuveni 57% no kopējo izmaksu apjoma. Lopbarības izmaksu sadalījums saimniecībās ir atšķirīgs atkarībā pēc pieejamajiem resursiem, taču lielākais īpatsvars izmaksu struktūrā ir pirktajai lopbarībai. Salīdzinot ar 2014.gadu, pērn ir vērojams šo izmaksu īpatsvara samazinājums, pirmās grupas saimniecībās 2015.gadā veidojot vidēji 0,15 eiro, bet otrās grupas saimniecībās - 0,08 eiro vienam kilogramam piena. Otrs nozīmīgākais izmaksu postenis irdarba algas un sociālās apdrošināšanas maksājumi. Pirmās grupas saimniecībās šī izmaksu posteņa īpatsvars, salīdzinot ar 2014.gadu, ir paaugstinājies un veido 0,051 eiro uz vienu kilogramu piena, izmaksu palielinājums šajā pozīcijā ir arī otrās grupas saimniecībām, kas nozīmē, ka saimniecībās darbaspēks kļūst dārgāks. Otrās grupas demonstrējumu saimniecībās bieži darbu veic saimniecību īpašnieki, kuri neuzskaita atalgojumu sev un veic tikai sociālās apdrošināšanas maksājumus, kas liedz salīdzināt izmaksas darbaspēkam ar pirmās grupas demonstrējumu saimniecībām. Otrās grupas saimniecībās liels īpatsvars irenerģijas izdevumiem, kā arītehnikas remontu izmaksām, jo esošie tehniskie līdzekļi ir novecojuši un to uzturēšana un ekspluatācija ir dārgāka.

Ļoti būtiski ir novērtēt piena realizācijas cenas un lopbarības izmaksu attiecību. Šis aprēķinātais rādītājs parāda, vai saimniecība spēj iegādāties ganāmpulka uzturēšanai nepieciešamo lopbarību. Pieaugot produktivitātei no dzīvnieka, saimniecībā lopbarības izmaksu īpatsvars palielinās un veido pat 59% no piena realizācijas cenas, jo, lai paaugstinātu ražīgumu, dzīvnieka barības deva jāpalielina un jāpapildina ar produktivitāti palielinošiem barības līdzekļiem, kas palielina kopējās ražošanas izmaksas. Turpretī otrās grupas saimniecībās barības izmaksu un piena realizācijas cenas proporcija ir zemāka - 38% no piena cenas, ko ietekmē saimniecības efektivitāte un piena ražošanas apjoms.

Attīstība apdraudēta

ES provizoriskie aprēķini par 2015.gadu nozarē liecina, ka piena iepirkuma apjoms salīdzinājumā ar 2014.gadu pieaudzis par 1%, tādējādi arī piena iepirkuma cenai nebūs pamata būtiski pakāpties arī 2016.gadā. Pēc visa iepriekšminētā secinājums ir sekojošs - būtiska ietekme piena pašizmaksā pēdējo divu gadu laikā ir bijusi piena realizācijas cenai, kas gada laikā samazinājusies par teju 40%. Vienlaikus, saimniecībās veicot izdevumu optimizāciju, izmaksas uz vienu kilogramu piena ir samazinājušās. Tomēr, saglabājoties šādai piena cenas samazināšanās tendencei, saimniecībām nav iespējas investēt ražošanas resursu atjaunošanā vai jaunu iegādē, jo var rasties problēmas ar pozitīvas naudas plūsmas nodrošināšanu. Atbalsta maksājumu īpatsvaram ir nozīmīga loma ieņēmumu apjomā, kas norāda, ka bez subsīdijām saimniecību ražošanas rentabilitāte pazeminās. Līdz ar to subsīdijas ir faktors, kas patlaban vairumu piensaimniecību notur virs ūdens labāku laiku gaidīšanas režīmā. Kopumā piensaimniecības 2015.gadā saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, no kura ciltsdarbam piešķirti 23,36 miljoni eiro, 12,38 miljoni - atbalsts par slaucamajām govīm, 7,6 miljoni - ES atbalsts, kā arī tika izmaksāts 7,15 miljonu eiro pārdalījums no 8,5 miljonu ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei.

Informācijai

Latvijā pērn decembrī bijusi zemākā piena vidējā iepirkuma cena visā ES. ES vidējā cena bija 0,306 eiro par vienu kilogramu piena, kamēr Latvijā - 0,2196 eiro.

Kopumā 2015.gadā iepirkti 804 395 375 kilogrami piena, kas ir par 0,39% mazāk nekā 2014.gadā, kad šis rādītājs bija 807 572 003 kilogrami.

Gada laikā par 7,9% samazinājies arī kopējais liellopu ganāmpulku skaits. 2014.gada decembrī reģistrēti 21 977 ganāmpulki, 2015.gada decembrī - 20 233. No šiem ganāmpulkiem 2014.gadā pienu pārstrādei realizēja 8352, bet 2015.gadā - 8086 ganāmpulki.

Piena iepirkuma cenas lejupslīde Latvijā sākās 2014.gada rudenī, kas tika skaidrota gan ar Krievijas embargo, piena pārprodukciju, gan arī ar vispārējām tendencēm pasaules piena tirgos.

Nac.ag. LETA

x

Paroles atgadināšana